Vides risinājumu institūts sadarbībā ar Valsts vides dienestu ir uzsācis darbu pie Eiropas Kosmosa aģentūras finansēta pilotprojekta “SentiCheck”. Tā ietvaros tiks testēts Sentinel-2 satelītattēlu pielietojums derīgo izrakteņu ieguves vietu attālinātam monitoringam. Šāds risinājums sniegts VVD atbalstu operatīvai un mērķētai pārbaužu organizēšanai.
Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru ir izveidojusi lielāko brīvpieejas Zemes novērošanas satelītu floti, kas spēj nodrošināt interesējošo vietu novērošanu līdz pat reizei nedēļā. Vides risinājumu institūtam ir pieredze šo satelītu datu izmantošanai gan Zemes seguma izmaiņu, gan ezeru, gan arī Vjetnamas rīsu lauku uzraudzībā. Uzkrātās zināšanas un prasmes tiks izmantotas, lai radītu risinājumu derīgo izrakteņu ieguves vietu attālinātai uzraudzībai, VVD inspektoriem noderīgas informācijas sagatavošanā, lai palīdzētu efektīvāk un mērķtiecīgāk plānot objektu pārbaudes.
VVD sagaida, ka, ieviešot zemes seguma izmaiņu attālinātu monitoringu, kas darbosies uz pieejamo satelītattēlu robotizētas salīdzināšanas metodes pamata, varēs sistēmiski un laicīgi atklāt iespējamos zemes dzīļu izmantošanas pārkāpumus, tai skaitā arī pierādījumus dabas resursu prettiesiskai ieguvei un izmantošanai saimnieciskajā darbībā.
VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga norāda: “Valsts vides kā vienu no prioritāriem mērķiem ir noteicis efektīvu derīgo izrakteņu ieguves procesa uzraudzību. Stratēģijas mērķis saskan ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānā 2021.–2022.gadam iezīmētām aktivitātēm. Lai īstenotu ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus ar tiem resursiem, kas pieejami Valsts vides dienestam, ir jāattīsta viedās tehnoloģijas derīgo izrakteņu ieguves kontrolei, dabas resursu nodokļa samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences veicināšanai. Latvijā sastopamie derīgie izrakteņi pamatā tiek izmantoti būvniecībā un būvmateriālu ražošanā. Līdz ar to VVD kontroles spēju pilnveidošana veicinās ekonomisko izaugsmi Latvijā kopumā, mazinot ēnu ekonomiku šajās nozarēs. Ņemot vērā to, ka tuvākajā laikā tiks realizēts tāds nozīmīgs būvniecības objekts kā Eiropas mēroga dzelzceļa infrastruktūras projekts Rail Baltica, ir sagaidāms derīgo izrakteņu ieguves dinamikas pieaugums. Tāpēc dienestam jau tuvākajā laikā jāspēj izmantot tādus viedos risinājumus, kas ļautu operatīvi izsekot derīgo izrakteņu ieguves aktivitātēm un mērķēti plānot to pārbaudes.”
VVD katru gadu izsniedz aptuveni 200 dabas resursu lietošanas atļaujas, kas atļauj realizēt būvniecības rezultātā iegūtos dabas resursus. Visus šos objektus ir jāuzrauga, lai varētu nodrošināt zemes dzīļu izmantošanas prasību ievērošanu, tai skaitā laicīgi atklāt derīgo izrakteņu prettiesisku ieguvi. Latvijā, bez pazemes ūdeņiem, tiek iegūti tādi derīgie izrakteņi, kā smilts-grants, smilts, kvarca smilts, dolomīts, māls, ģipšakmens, kaļķakmens, kūdra un citi retāk sastopami dabas resursi. Derīgo izrakteņu ieguvei ir izsniegtas vairāk kā 600 zemes dzīļu izmantošanas licences un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas.
Dabas resursu nodokļu ieņēmumi par derīgo izrakteņu ieguvi Latvijā ik gadu veido aptuveni 3,5–4 miljonus eiro. Vai nodokļu ieņēmumi atbilst patiesai derīgo izrakteņu ieguvei, ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, uz kuru jāspēj sniegt atbildi Valsts vides dienestam. Objektu pārbaudes ir laika un resursu ietilpīgs process. Tās tiek plānotas, ņemot vērā dažādus kritērijus. Tomēr ne no vērtēšanas kritērijiem ir atkarīgs tas, vai derīgos izrakteņus kādā brīdi kāds neiegūs prettiesiski. Tāpēc ne vienmēr izdodas laicīgi atklāt, apturēt un novērst derīgo izrakteņu prettiesisku ieguvi, kā rezultātā daļa no dabas resursu nodokļiem nenonāk valsts budžetā.
Izmaiņas dabas resursu ieguves vietu apkaimē, kas detektētas no Sentinel satelītu datiem.
Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija-Markova uzsver, ka šis projekts atspoguļo arī latviešu pieredzes un zināšanu vērtību Eiropas kontekstā: “Šis ir Latvijas pirmais veiksmīgais projekts Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) starptautiskajā iepirkumā Future-EO1, kurā varēja piedalīties institūcijas un uzņēmumi no visām EKA dalībvalstīm. Latvija kļuva par EKA asociēto dalībvalsti 2020. gadā, un tas pavēra iespēju Latvijas institūcijām un uzņēmumiem piekļūt EKA pakalpojumiem un piedalīties EKA uzsaukumos. Šis sasniegums apliecina Latvijas konkurētspēju kosmosa, tostarp Zemes novērošanas, tehnoloģiju jomā”.
Vides risinājumu institūts ir starptautiska pētniecības un inovāciju organizācija. VRI pētniecībā izmanto satelītu datus, aviāciju, dronus, zemes sensorus, robotiku, datu sapludināšanu, mašīnapmācību un citas tehnoloģijas. Vides risinājumu institūts ir Latvijā vadošais Zemes novērošanas un attālās izpētes jomas pārstāvis, kā arī Eiropas Kosmosa aģentūras pakalpojumu sniedzējs.
Valsts vides dienests ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas uzrauga normatīvo aktu ievērošanu vides aizsardzības jomā, radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, kā arī dabas resursu, tai skaitā zemes dzīļu, izmantošanas jomā. Valsts vides dienests ir kompetentā iestāde, kas izdod dažādas zemes dzīļu izmantošanas licences un dabas resursu lietošanas atļaujas un kontrolē tajās noteikto prasību ievēršanu, kā arī ar kontroles palīdzību novērš prettiesisku darbību īstenošanu.