Vispārīga informācija par vides radiācijas monitoringu
Radiācijas situācijas novērtēšanai īsteno vides radiācijas monitoringu. Lai arī Latvijā nav kodoliekārtu, ir nepieciešams veikt esošo objektu ietekmes novērtēšanu un arī iespējamo pārrobežu piesārņojuma uzraudzību, realizējot atbilstošu vides radiācijas monitoringu.
Vides radiācijas monitoringa pamatprincipi ir noteikti likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”, savukārt monitoringa īstenošana notiek saskaņā ar Vides monitoringa programmu (turpmāk – Programma). Monitorings tiek veikts, izvērtējot potenciālo piesārņojuma iespējamību un pieejamos finanšu līdzekļus.
Programma nosaka par monitoringa veikšanu atbildīgās institūcijas, vides monitoringa tīklu, parametrus, regularitāti un izmantojamās metodes. Programma sastāv no 4 sadaļām – Gaisa un klimata pārmaiņu monitoringa programma, Ūdeņu monitoringa programma, Zemes monitoringa programma, Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma (neietver vides radioaktivitātes monitoringu). Papildus Programmas ietvaros veiktajam vides radiācijas monitoringam tiek ņemti vērā arī dati, kurus iegūst operators, kura pārvaldījumā ir valsts nozīmes jonizējošā starojuma avoti.
Vides radiācijas monitorings un pārtikas radioaktīvā piesārņojuma kontrole notiek atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Iegūtos vides radiācijas monitoringa un pārtikas radioaktīvā piesārņojuma kontroles datus VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” katru gadu iesniedz Eiropas Komisijai.
Papildus Eiropas Komisija regulāri veic pārbaudes par valstīs veikto vides radiācijas monitoringu, lai pārliecinātos par prasību izpildi.
Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs ir apkopojis institūciju īstenotā vides radiācijas monitoringa rezultātus:
Katru gadu Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs apkopo īstenotā gaisa radiācijas monitoringa rezultātus, kurus iegūst izmantojot radiācijas monitoringa staciju sistēmu. Zemāk ir informācija par gaisa radiācijas monitoringa rezultātiem sākot no 2009. gada: