Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija

Ar mērķi pilnveidot Valsts vides dienesta (VVD) ekspertu zināšanas vides datu izmantošanā, no šī gada 2. jūlija līdz 30. novembrim, VVD īstenoja pieredzes apmaiņu* ar Norvēģijas Ūdens izpētes institūtu (NIVA) par piesārņoto sedimentu jeb nogulumu izpēti, datu apkopošanu un riska novērtēšanu.

Sedimenti ir nogulumi, kas atrodas ūdensobjektu pamatgultnē. Tajos var būt māls, dūņas, smiltis, grants, noārdītas organiskās vielas un gliemežvāki. Piesārņoti sedimenti apdraud cilvēku veselību, vidi un ierobežo daudzu ūdensobjektu izmantošanu. Sedimenti var tikt piesārņoti dažādos veidos, piemēram, virszemes ūdeņos var nonākt kuģu balastūdeņi, pilsētu notekūdeņi vai avāriju rezultātā piesārņotie ūdeņi iekļūst ūdensobjektā, kas var saturēt naftas produktus, taukus, smagos metālus un citas bīstamas vielas.

Pieredzes apmaiņas ietvaros VVD eksperti apmeklēja NIVA, Oslo, kur iepazinās ar piesārņoto sedimentu izpētes un apsaimniekošanas metodikām, kā arī norvēģu pētnieku pieredzi un zināšanām piesārņoto sedimentu riska novērtējuma veikšanā.

Tāpat sadarbības turpinājumā NIVA pētnieki sagatavoja divas rekomendācijas (angļu valodā):

Tajās NIVA pētnieki dalās pieredzē, kas ir būtiskākais, lai izveidotu efektīvu piesārņoto sedimentu pārvaldības procesu – mērķi, klasifikācija, monitorings jeb novērojumi, kritēriji, kam jāpievērš uzmanība piesārņoto sedimentu pārvaldības procesā, kā arī veicamā risku novērtējuma soļi. NIVA pētnieki bija iesaistīti arī Liepājas karostas sanācijas projektā, tādēļ rekomendācijas varēja balstīt uz praktisku pieredzi.

Iniciatīvas īstenošanas laikā VVD eksperti izstrādāja konceptuālus ieteikumus nepieciešamajam Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas papildinājumam, lai tajā strukturēti varētu iekļaut nepieciešamos datus, kas ikdienā būtu noderīgi, lai piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības procesā varētu veikt riska novērtējumu.

VVD eksperti gūtās zināšanas izmantos gan Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas procesu un moduļu pilnveidošanai, gan sadarbībā ar vides politikas veidotājiem normatīvās bāzes pilnveidē piesārņoto vietu pārvaldības procesiem – izpētei, sanācijai un monitoringam.

NIVA ir Norvēģijas vadošais pētniecības institūts ūdens un vides jomā. Tā pētniekiem ir daudzpusīgas zināšanas gan par saldūdens, gan jūras ekosistēmām, sākot no kalniem, ezeriem un upēm līdz fjordiem, piekrasti un okeāniem. Piedāvātie risinājumi problēmām, kas saistītas ar ūdens un klimata, vides, dabas, cilvēku, resursu un sabiedrības mijiedarbību ir zinātniski pamatoti un balstīti uz ilgtermiņa novērojumiem.

Iniciatīvas īstenošanas termiņš: 02.07.2024. – 30.11.2024. 

Kopējās iniciatīvas īstenošanas izmaksas – 39 675,05 EUR.

*Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas “Pieredzes apmaiņa ar Norvēģijas Ūdens izpētes institūtu par piesārņoto sedimentu izpēti, datu apkopošanu un riska novērtēšanu” ietvaros.

Datums: 29.11.2024. 

In order to improve the knowledge of the experts at the State Environmental Service (SES) in the use of environmental data, from July 2 to November 30 of this year, the SES implemented an exchange of experience with the Norwegian Institute for Water Research (NIVA) on contaminated sediment research, data collection, and risk assessment.

Sediments are deposits found in the bed of water bodies. They may contain clay, silt, sand, gravel, decomposed organic matter, and shells. Contaminated sediments pose a threat to human health and the environment, and they can limit the use of many water bodies. Sediments can become contaminated in various ways. For example, ballast water from ships, municipal wastewater, or water contaminated due to accidents may enter a water body and contain petroleum products, fats, heavy metals, and other hazardous substances."

As part of the Initiative, in September this year experts from the SES visited the Norwegian Water Research Institute (NIVA) in Oslo, where they were introduced to the methodologies of research and management of contaminated sediments, as well as the experience and knowledge of Norwegian researchers in carrying out risk assessment of contaminated sediments.  

In continuation of bilateral cooperation, NIVA researchers prepared two recommendations:

In these, NIVA researchers share their experience on what is crucial for establishing an effective management process for contaminated sediments, including goals, classification, monitoring, criteria to focus on during the management process, as well as the steps for conducting a risk assessment. NIVA researchers were also involved in the cleanup project of the Liepāja military port, which allowed them to base their recommendations on practical experience.

During the implementation of the initiative, SES experts developed conceptual recommendations for the necessary additions to the Contaminated Sites Management System, so that it could systematically include the necessary data that would be useful for conducting risk assessments in the management process of contaminated and potentially contaminated sites.

The experts of the SES will use the acquired knowledge both for the improvement of the processes and modules of the Contaminated Sites Management System, and in cooperation with the environmental policy makers for the improvement of the normative base for the management processes of the contaminated sites - investigation, remediation and monitoring. 

NIVA is Norway's leading research institute for water and the environment. NIVA researchers have versatile knowledge of both freshwater and marine ecosystems, from mountains, lakes and rivers to fjords, coasts and oceans. The proposed solutions to problems related to the interaction of water and climate, environment, nature, people, resources and society are scientifically based and based on long-term observations. 

Norwegian Financial Mechanism 2014 – 2021 Programme "Climate Change Mitigation, Adaptation and Environment" Fund of Bilateral Relations initiative "Exchange of experience with the Norwegian Water Research Institute on contaminated sediment research, data collection and risk assessment".

Implementation period: 02.07.2024 - 30.11.2024.

Total cost of implementing the initiative: EUR 39 675,05.

Date: November 29, 2024.

Šobrīd (uz 25.03.2024.) Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā (turpmāk – PPPV reģistrs) ir iekļautas 3634 vietas, kuras ir sadalītas kategorijās atkarībā no pieejamās informācijas par piesārņojumu – 279 vietas kategorijā piesārņota vieta, 2611 – potenciāli piesārņota vietas un 744 – nav piesārņota (apzināta vai pilnībā attīrīta vieta). Attēlā redzams, kā laika gaitā ir notikusi šo vietu sadalījuma dinamika.

Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā (turpmāk – PVPS) migrētajai informācijai no PPPV reģistra, ir pievienoti Valsts ģeoloģijas fondā pieejamo drukāto materiālu digitālās versijas. Projekta ietvaros ir digitalizēti un PVPS ievietoti 2137 dokumenti, kas atbilst 186 piesārņotām vietām (PV), 384 potenciāli piesārņotām vietām (PPV) un 58 vietām (NV), kurās pēc izpētes vai citas pieejamās informācijas nav konstatēts augsnes vai pazemes ūdeņus piesārņojums, kas var ietekmēt cilvēka veselību un vidi vai konstatētais piesārņojums nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus. Lai pilnveidotu informāciju par veiktajām piesārņojuma izpētēm, PVPS tiks papildināta ar tādām vietām, kurās ir veikta ģeoekoloģiskā izpēte vai tiek veikts monitorings, bet vieta nav iekļaujama kategorijā piesārņota vieta. Šajā kategorijā ir digitalizēti vēl 152 dokumenti.

Lai pilnveidotu vēsturisko datu ticamību un izsekojamību, iespēju robežās reģistrētās vietas informācija ir papildināta arī ar sākotnējās apzināšanas anketu – 1154 PPPV reģistrā iekļautajām vietām (37 PV, 1036 PPV, 81 NV). Projekta ietvaros katrai vietai ir izveidota informācijas bāze, kurā apkopotie dokumenti būs pieejami no jebkuras vietas pasaulē tālākai to izmantošanai.

Informācija par projektu atrodama šeit: https://www.vvd.gov.lv/lv/projekts/piesarnoto-vietu-parvaldibas-modela-digitala-transformacija.

Datums: 26.03.2024. 

Currently (as of 25.03.2024), the Contaminated and Potentially Contaminated Sites Register (hereinafter referred to as the CPS Register) includes 3634 locations, which are categorized based on available information on contamination – 279 sites categorized as contaminated, 2611 as potentially contaminated, and 744 as uncontaminated (identified or completely cleaned sites). The graph illustrates the dynamics of the distribution of these sites over time.

In the Contaminated Site Management System (hereinafter referred to as CSMS), the migrated information from the CPS Register includes digital versions of printed materials available in the State Geological Fund. As part of the project, 2137 documents corresponding to 186 contaminated sites (CS), 384 potentially contaminated sites (PCS), and 58 sites (NS) where, based on research or other available information, no soil or groundwater contamination affecting human health and the environment has been detected, or the detected contamination does not exceed environmental quality standards, have been digitized and added to the CSMS. To improve information on contamination investigations conducted, the CSMS will be supplemented with sites where geoecological research has been carried out or monitoring is being conducted, but the site is not classified as a contaminated site. In this category, an additional 152 documents have been digitized.

To enhance the reliability and traceability of historical data, information on registered sites has also been supplemented with initial assessment questionnaires for 1154 sites included in the CPS Register (37 CS, 1036 PCS, 81 NS). As part of the project, a database has been created for each site, making the compiled documents available from anywhere in the world for further use.

Information about the project can be found here: https://www.vvd.gov.lv/lv/projekts/piesarnoto-vietu-parvaldibas-modela-digitala-transformacija.

26.03.2024. 

Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem vides kvalitātes uzlabošanai piesārņotajās vietās un ap tām ir piesārņoto vietu pārvaldības procesu pilnveide un kvalitatīva sanācijas projektu īstenošana. Šī gada 20. oktobrī, Valsts vides dienestā (VVD) norisinājās seminārs par piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālo transformāciju un vēsturiski piesārņotās vietas “Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātava” sanāciju.

“Šī ir nozīmīga tēma vides aizsardzībā. Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā varētu būt 2,8 miljoni piesārņotu un potenciāli piesārņotu  vietu. Lai novērstu stāvokli, kas radies līdzšinējo piesārņojošo darbību dēļ, nepieciešams apzināt visas piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas un tās pārredzami atzīmēt publiskā datu bāzē, izpētīt tās un novērst riskus, kuri nav savienojami ar cilvēka veselību, ekosistēmām un vidi. Ar šo digitālās transformācijas projektu plānots sakārtot piesārņoto vietu pārvaldības modeli Latvijā, kā arī turpināt darbu, lai veicinātu piesārņoto vietu sakārtošanu un novērstu piesārņojuma neatbilstošu apsaimniekošanu mūsdienās. Turpināsim starptautisko sadarbību un labās prakses pārņemšanu,” par projekta nozīmi stāsta VVD ģenerāldirektora vietniece Laura Anteina.

Semināra pirmajā daļā Augšdaugavas novada pašvaldības projekta vadītāja Juta Valaine informēja par piesārņotās vietas “Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātava” sanācijas procesu un tā progresu. Minētā projekta donorvalsts partneris “Henric Johansson Konsult” dalījās ar Norvēgijas pieredzi vides jautājumu risināšanā un sabiedrības iesaistē Hamārā (Norvēģija).

“Liels gandarījums, ka pašvaldība nav viena ar saviem izaicinājumiem piesārņoto vietu pārvaldībā. Ir būtiski apzināties, ka piesārņojums no Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātavas pa virszemes ūdenstecēm nonāk Baltijas jūrā, līdz ar to, tā nav tikai lokāla problēma. Šādu projektu īstenošanā ir ļoti būtiska iesaiste un sanācija kompetence valsts līmenī. Pateicoties visu kopīgam darbam, nākotnē attīrītā Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātavas teritorija būs visiem pievilcīga un zaļa vieta,” stāsta Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe.

Semināra otrajā daļā VVD, kā projekta «Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija» īstenotājs, dalījās ar pieredzi par piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālo transformāciju, ar kuras palīdzību Latvijā tiks ieviesta mūsdienīga un efektīva piesārņoto vietu pārvaldība, kā arī informēja par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu datu inventarizāciju un digitalizāciju, kā arī un piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas (PVPS) izstrādes progresu.

Dalībniekiem bija iespēja noskatīties īsu video no filmas “Planet Soil”, kura skatītajam sniedz ieskatu pazemē notiekošajos procesos un atklāj aizraujošu dzīvo pasauli zem mūsu kājām. Papildus pazīstamajai virszemes pasaulei, ko apdzīvo augi, dzīvnieki un cilvēki, ir arī otra mazāk zināma pasaule: sakņu, tārpu, posmkāju, sēņu, amēbu un baktēriju pazemes kopiena. Pārsteidzoši, ka vienā tējkarotē veselīgas augsnes ir vairāk dzīvo radību nekā uz Zemes dzīvo cilvēku. Un visi šie organismi, strādājot kopā savos miljardos, burtiski atbalsta visu mums apkārt esošo dzīvi. Filma “Planet Soil” parāda ceļu uz priekšu gan individuālā, gan kolektīvā līmenī, lai uzlabotu mūsu attiecības ar dabu un augsni, vienlaikus uzsverot lomu, kāda var būt šīm milzīgajām pazemes kopienām, risinot dažas no mūsu laika visneatrisināmākajām problēmām.

Semināra noslēgumā, kopā ar komersantiem ideju koprades talkā, tika izdiskutēti piesārņotu vietu pārvaldības sistēmas attīstības jautājumi, lai kopīgi strādātu pie tādas informācijas sistēmas, kurā visiem ir ērti strādāt un tā ir palīgs ikdienas darbā.

Konference tika straumēta un ieraksts skatāms šeit: https://www.youtube.com/watch?v=_t4QywitmeI&t=45s   

Seminārs norisinājās ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide”  finansiālu atbalstu, projekta Nr. LV-CLIMATE-006 Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija” un projekta Nr. NFI/AK/01/3 “Vēsturiski piesārņotās vietas “Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātava” sanācija Višķu pagastā” ietvaros

Vairāk par projektiem:

https://www.vvd.gov.lv/lv/projekts/piesarnoto-vietu-parvaldibas-modela-digitala-transformacija   

https://www.augsdaugavasnovads.lv/pasvaldiba/attistiba-planosana-uznemejdarbiba/projekts/vesturiski-piesarnotas-vietas-visku-profesionalas-vidusskolas-mazuta-glabatava-sanacija-visku-pagasta-augsdaugavas-novada/

Datums: 26.10.2023.

Projekta “Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija” komandas mērķis ir digitāli transformēt piesārņoto vietu pārvaldības procesu, izveidojot vienu no labākajām piesārņoto vietu pārvaldības sistēmām Eiropā. Šobrīd esam izstrādes pusceļā, tāpēc ir būtiski runāt par paveikto un ko vēl paveiksim.

Kādu piesārņoto vietu pārvaldības sistēmu (PVPS) mēs visi vēlamies:

• Visa procesa pārvaldība tikai sistēmā
• Izveidota Pētījumu (datu) noliktava - digitalizēti pieejamie dati
• Integrēta ar visām saistītajām IS
• Ātra, ērti lietojama
• Dati - eksportējami, kartogrāfiski un nodrošināta datu apstrādes iespējas, t.sk., ĢIS datu
• Automatizēts algoritms statusa maiņai.

Izstrādes principi:

• Agile izstādes metodoloģija - izstrādes dalījums sprintos, lietotājstāstu saskaņošana un programmatūras testēšana sprintu ietvaros
• Tiek izmantota atvērtā koda programmatūra.

PVPS izstrāde tiek realizēta saskaņā ar spējās programmatūras izstrādes (Agile software development) pieeju, kas mūsdienās ir progresīvākā pieeja ātrai un kvalitatīvai, lietotājiem vērtīgas programmatūras izstrādei. Savukārt Agile Scrum metodika paredz, ka sistēmas izstrāde tiek veikta  iteratīvi, t.i., viena projekta posma (sprinta) ietvaros tiek izstrādāta noteikta funkcionalitāte jeb sistēmas daļa, ko Pasūtītājs var sākt testēt, kamēr tikai tiek veidota nākamā sistēmas daļa.

Uz doto brīdi no četriem laidieniem, kuri sastāv no divpadsmit sprintiem, ir izstrādāti seši sprinti un gatavojamies otrā laidiena nodošanai.

Šobrīd testa vidē ir pieejama šāda funkcionalitāte:

• Sistēmas administrācijas moduļi
• Lietotāju sesiju pārvaldība
• Datņu pievienošana
• Klasifikatoru saraksts
• PPPV saraksts
• Jaunu vietu pievienošana
• Komersantu un laboratoriju pārvaldība
• Pilnvarošana
• Kartes modulis un kadastra robežu karte
• Sīkdatņu informācija.

Savukārt izstrādē ir šāda funkcionalitāte:

• Piesārņojuma areāla ievadīšana kartē
• Paraugošanas vietu ievadīšana kartē
• Integrācija ar latvija.lv vienoto autentifikāciju.

Līdz projekta pabeigšanai vēl plānots izstrādāt šādas sadaļas:

• Izpētes, sanācijas un monitoringa procesi
• Lietotāju infopaneļi
• Saziņa
• Laboratoriju analīžu rezultātu ievadīšana
• E-parakstīšana un e-zīmogošana.

Savukārt papildus izstrādei tiks veikta arī PPPV datu migrācija un apmācības.

Informācija par projektu atrodama šeit: https://www.vvd.gov.lv/lv/projekts/piesarnoto-vietu-parvaldibas-modela-digitala-transformacija.

Datums: 31.08.2023.

The goal of the project "Digital transformation of the management model of contaminated sites" team is to digitally transform the process of managing contaminated sites, creating one the best contaminated site management system in Europe. At the moment, we are halfway through development, so it is important to talk about what has been done and what we are still going to do.

What kind of Contaminated Site Management System (CSMS) we all want:

• Management of the whole process only in the system
• Research (data) warehouse created - available data digitized
• Integrated with all related IS
• Fast, easy to use
• Data - exportable, cartographic and data processing options are provided, including GIS data
• Automated algorithm for changing status.

Development principles:

• Agile exhibition methodology - division of development into sprints, coordination of user stories and software testing within sprints
• Open source software is used.

The development of CSMS is realized according to the Agile software development approach, which today is the most advanced approach to fast and high-quality software development that is valuable to users. On the other hand, the Agile Scrum methodology assumes that the development of the system is carried out iteratively, i.e. within the framework of one project stage (sprint), a certain functionality or part of the system is developed, which the Customer can start testing while the next part of the system is being developed.

At the moment, out of four releases, which consist of twelve sprints, six sprints have been developed and we are preparing to deliver the second release.

The following functionality is currently available in the test environment:

• System administration modules
• User session management
• Adding files
• List of classifiers
• PPPV list
• Adding new locations
• Management of merchants and laboratories
• Authorization
• Map module and cadastral boundary map
• Cookie information.

In turn, the following functionality is under development:

• Entering the area of contamination on the map
• Entering the sampling points on the map
• Integration with latvija.lv unified authentication.

Until the completion of the project, it is still planned to develop the following sections:

• Research, remediation and monitoring processes
• User info panels
• Communication
• Entering the results of laboratory analyses
• E-signing and e-sealing.

In addition to development, PPPV data migration and training will also be carried out.

Information about the project can be found here: https://www.vvd.gov.lv/lv/projekts/piesarnoto-vietu-parvaldibas-modela-digitala-transformacija.

 31.08.2023.

Projekta “Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija” jeb “PPPV digitalizācija” administratīvā vadītāja Madara Zingere un Atļauju pārvaldes Būvniecības attīstības departamenta Teritorijas attīstības daļas vecākā eksperte Sintija Bikovska no š.g.30. maija līdz 2. jūnijam piedalījās neformālā ES un EEZ dalībvalstu vides ministriju un aģentūru pārstāvju grupas, kas strādā ar piesārņoto vietu un gruntsūdens izaicinājumiem - COMMON FORUM (https://www.commonforum.eu/), pavasara sesijā.

Pirmajā dienā norisinājās paralēlās darba grupas:

• PFA[1]s darba grupa, kurā Zviedrija, Dānija, Beļģija/Valonijas reģions, Beļģija/Flandrija reģions, Itālija, Vācija, Nīderlande dalījās ar paveikto, piemēram, par darbu  ar valsts stratēģiju izstrādi, rīcības plānu ieviešanu un veiktā gruntsūdens izpētes rezultātiem;
• Augsnes darba grupa, kurā Zviedrija dalījās ar pieredzi par Veselīgas augsnes politikas izaicinājumiem, kā arī tika pārrunātas gaidāmā Eiropas Augsnes veselības likuma iespējas un izaicinājumi efektīvai augsnes aizsardzībai un augsnes veselība kopsakarā ar ekosistēmu pakalpojumiem.

Sanāksmē tika prezentētas šādas tēmas:

• Piesārņotās augsnes apsaimniekošana Zviedrijā un Zviedrijas vides aizsardzības aģentūras loma tajā
• Augsnes, zemes un dabas resursu droša attīstība, efektīva izmantošana un ilgtspējīga apsaimniekošana, Zviedrijas ģeotehniskās izpētes institūta zināšanas un loma
• Cilvēka veselības riska novērtējums - S-Risk kā vienota modeļa izmantošana
• Nogulumu apsaimniekošana Zviedrijā – izaicinājumi un iespējas
• Somija: nogulumu kvalitātes un saistīto risku raksturojums valsts vadlīniju izstrādei
• Kas ir ilgtspējīga nogulumu apsaimniekošana?
• Francija: valsts vadlīniju izstrāde nogulumu apsaimniekošanai
• Somija: vides mērķu interpretācija un piemērošana ES ūdens politikā
• Izraktās augsnes kā resursa un kā atkritumu definīcija un ES tiesas nolēmuma pieredze
• Piesārņoto vietu identificēšana un sanācija — vai mums nepieciešams pārskatīt apsaimniekošanas pieeju!?

Tika apmeklēts objekts – piesārņotas vietas, kurā veikti sanācijas darbi, teritorija - Nobela rūpnīca, kurā tika ražotas dinamīts, un  īstenoti sanācijas darbi, lai veiktu piesārņojuma ietekmes minimizācijas pasākumi un teritorijas atgriešanu saimnieciskajā apritē (dzīvojās apbūves un atpūtas zonas izveide).

Sanāksmē piedalījās aptuveni 35 klātienes dalībnieki 15 no dažādām dalībvalstīm. Šajā sanāksmē piedalījās visas 3 Baltijas valstis.

[1]Per - un polifluoralkilvielas (PFAS) ir liela, sarežģīta sintētisko ķīmisko vielu grupa, kas tiek izmantota patēriņa precēs visā pasaulē kopš aptuveni 1950. gadiem. Tās ir dažādu ikdienas produktu sastāvdaļas. Piemēram, PFAs izmanto, lai novērstu pārtikas pielipšanu pie iepakojuma vai virtuves traukiem, padarītu drēbes un paklājus izturīgus pret traipiem, mitrumu un radītu efektīvākas ugunsdzēsības putas. PFAs molekulām ir saistītu oglekļa un fluora atomu ķēde. Tā kā oglekļa-fluora saite ir viena no spēcīgākajām, šīs ķīmiskās vielas vidē ir ļoti noturīgas. Daudzas PFAs, tostarp perfluoroktānsulfonskābe (PFOs) un perfluoroktānskābe (PFOa), rada bažas, jo tās:

• nesadalās vidē,
• var pārvietoties pa augsnēm un piesārņot dzeramā ūdens avotus,
• uzkrājas (bioakumulējas) zivīs un savvaļas dzīvniekiem.

Informācija par projektu atrodama šeit: https://www.vvd.gov.lv/lv/projekts/piesarnoto-vietu-parvaldibas-modela-digitala-transformacija

Datums: 06.06.2023.

 Madara Zingere the administrative manager of the project "Digital transformation of the management model of contaminated sites" or "PPPV digitization" and Sintija Bikovska, senior expert of the Territorial Development Department of the Construction Development Department of the Permits Board from 30th May to 2nd June participated in the spring session of the informal COMMON FORUM (https://www.commonforum.eu/), a group of representatives of environmental ministries and agencies of EU and EEA member states working with contaminated sites and groundwater challenges.

On the first day, parallel working groups took place:

• The PFA[1]s working group, in which Sweden, Denmark, Belgium/Wallonia region, Belgium/Flanders region, Italy, Germany, the Netherlands shared what they had done, for example, on work with the development of national strategies, implementation of action plans and the results of the conducted groundwater research.
• The Soil Working Group, where Sweden shared its experience on the challenges of Healthy Soil Policy, as well as the opportunities and challenges of the upcoming European Soil Health Act for effective soil protection and soil health in relation to ecosystem services were discussed.

The following topics were presented at the meeting:

• Contaminated soil management in Sweden and the role of the Swedish Environmental Protection Agency in it
• Safe development, efficient use and sustainable management of soil, land and natural resources, expertise and role of the Swedish Geotechnical Research Institute
• Human health risk assessment - use of S-Risk as a unified model
• Sediment management in Sweden – challenges and opportunities
• Finland: characterization of sediment quality and associated risks for the development of national guidelines
• What is sustainable sediment management?
• France: development of national guidelines for sediment management
• Finland: interpretation and application of environmental objectives in EU water policy
• Definition of excavated soil as a resource and as waste and the experience of the EU court ruling
• Identification and remediation of contaminated sites - do we need to revise the management approach!?

The remediation territory was visited - contaminated sites where remediation works were carried out, the territory - the Nobel factory, where dynamite was produced, and remediation works were carried out in order to carry out measures to minimize the impact of contamination and return the territory to economic activity (residential construction and creation of a recreation area).

The meeting was attended by approximately 35 in-person participants from 15 different member states. All 3 Baltic state representatives participated

[1] Per- and polyfluoroalkyl substances (PFAS) are a large, complex group of synthetic chemicals that have been used in consumer products worldwide since around the 1950s. They are components of various everyday products. For example, PFAs are used to prevent food from sticking to packaging or cookware, to make clothes and carpets resistant to stains, moisture, and to create more effective firefighting foams. PFA molecules have a chain of linked carbon and fluorine atoms. Because the carbon-fluorine bond is one of the strongest, these chemicals are very persistent in the environment. Many PFAs, including perfluorooctanesulfonic acid (PFOs) and perfluorooctanoic acid (PFOa), are of concern because they:

• does not decompose in the environment,
• can move through soils and contaminate drinking water sources,
• accumulates (bioaccumulates) in fish and wild animals.

Information about the project can be found here: https://www.vvd.gov.lv/lv/projekts/piesarnoto-vietu-parvaldibas-modela-digitala-transformacija

06.06.2023.

Ar mērķi aktualizēt datus par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām, Valsts vides dienests (VVD), projekta Nr. LV-CLIMATE-0006 “Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā

transformācija” ietvaros, ir uzsācis sadarbību ar visām Latvijas 43 pašvaldībām. Atbilstoši aktuālajiem datiem piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, katrai pašvaldībai īpašumā vai valdījumā ir šādas vietas, ar savu potenciālu un tās vērtību. Vienlaikus, kamēr piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas netiek atbilstoši apsaimniekotas, tās rada vai var radīt negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

Šī gada 24. janvārī, VVD tiešsaistes sanāksmē tikās ar pašvaldību pārstāvjiem, kurā informēja par topošo piesārņoto vietu pārvaldības sistēmu, projekta statusu, ieguvumiem, kā arī kopīgi veicamajiem darbiem, lai jau 2024. gadā dati par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām būtu aktuāli. Izpratnes veicināšanai par sasniedzamajiem mērķiem, veidota atklāta saruna un sniegtas atbildes uz interesējošajiem jautājumiem.

Digitalizējamo potenciāli piesārņoto vietu mērķtiecīgai atlasīšanai, VVD ir lūdzis pašvaldībām dalīties ar informāciju par tām potenciāli piesārņotām vietām, kuras plānots attīstīt jau tuvākajā laikā un par kurām ir nepieciešama ātri un ērti digitāli pieejama informācija un tā šobrīd nav atrodama projekta partnera Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra uzturētajā piesārņoto vietu reģistrā. Projekta ietvaros jau ir digitalizēta Valsts ģeoloģijas fondā pieejamā informācija par piesārņotām vietām, tagad to varēs papildināt ar informāciju par potenciāli piesārņotajām vietām.

Būtisks ieguvums pašvaldībām būs informācijas sistēmā esošo datu integrācija ar citām valsts informācijas sistēmām un pārskatāms reģistrēto vietu izvietojums kartē, kas ļauj viegli uztvert apkārt esošos objektus un to savstarpējo mijiedarbību. Esošais piesārņoto vietu pārvaldības process ir novecojis un neefektīvs, jo tas veidots vairāk kā pirms divdesmit gadiem, tāpēc šis piesārņoto vietu pārvaldības process ir jātransformē, lai tas atbilstu šī brīža vajadzībām un iespējām.

Informācija par projektu atrodama šeit: https://www.vvd.gov.lv/lv/projekts/piesarnoto-vietu-parvaldibas-modela-digitala-transformacija

Datums: 26.01.2023.

With the aim to update data on contaminated and potentially contaminated sites, the State Environment Service (SES), within the framework of project LV-CLIMATE-0006 "Digital transformation of the contaminated site management model", has started cooperation with all 43 municipalities of Latvia. According to the current data in the register of contaminated and potentially contaminated sites, each municipality owns such sites, and every site has its potential and value. At the same time, as long as contaminated and potentially contaminated sites are not properly managed, they cause or may cause negative effects on the environment and human health.

On January 24, Year 2023, SES had online meeting with representatives of local governments, where they were informed about the future management system of contaminated sites, the status of the project, benefits, as well as the work to be done together, so that already in Year 2024, data on contaminated and potentially contaminated sites is updated. To promote understanding of the achievable goals, an open conversation was held and answers to the questions of interest were provided.

For the purposeful selection of potentially polluted places to be digitized, SES has asked local governments to share information about those potentially polluted places that are planned to be developed in the near future and for which quickly and conveniently digitally accessible information is needed and which is currently not found in the contaminated site register managed by project partner Latvian Environment, Geology and Meteorology. As part of the project, the information available in the State Geological Foundation on contaminated sites has already been digitized, now it will be possible to supplement it with information on potentially contaminated sites.

The integration of the data in the information system with other state information systems and the transparent location of the registered places on the map will be a significant benefit for municipalities, which allows easy perception of the surrounding objects and their mutual interaction. The existing contaminated site management process is outdated and inefficient since it was created more than twenty years ago, so the contaminated site management process needs to be transformed to meet the needs and opportunities of nowadays.

Information about the project can be found here: https://www.vvd.gov.lv/lv/projekts/piesarnoto-vietu-parvaldibas-modela-digitala-transformacija

26.01.2023.

Mūsu ikdiena ir kļuvusi dinamiska. Strauja zinātnes un tehnoloģiju attīstība maina veidus kā strādājam un veidojam dzīvi sev apkārt. Pakalpojumi un iespējas, kas neeksistēja pirms dažiem desmitiem gadu, šobrīd ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa. Tagad ar pāris klikšķiem varam ērti pasūtīt ēdienu attālināti, darbā vairs praktiski neizmantojam drukātos dokumentus, pakalpojumus pasūtam tiešsaistē un  dokumentus kārtojam elektroniski, savukārt, ja kāds pakalpojums notiek klātienē, rindā pēc tā varam iestāties arī attālināti. Sākumā šī pāreja no ierastā uz jauno var likties izaicinoša un prasīt piepūli, bet ar laiku tā kļūst pašsaprotama un nepieciešama.

2022. gadā Valsts vides dienests sadarbībā ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) uzsāka projektu*, kas ieviesīs būtiskas pārmaiņas piesārņoto vietu datu apritē – projekta ietvaros līdzšinējo piesārņoto vietu reģistrāciju un informācijas apriti dokumentu veidā aizstās ar visaptverošu piesārņoto vietu informācijas un datu iesniegšanas, pārbaudes un akceptēšanas procesa digitalizāciju. Pašreiz informācija par piesārņotajām vietām glabājas Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, kas tika radīts pirms 20 gadiem,  kā arī Valsts ģeoloģijas fonda arhīvā, kas atrodas LVĢMC pārziņā.

Valsts ģeoloģijas fonda arhīvā glabājas laika gaitā uzkrāta tāda vērtīga informācija kā pārskati par zemes dzīļu izmantošanu, ģeoloģiskās izpētes darbu materiāli un zemes dzīļu izmantošanas dokumentācijas. Lai sasniegtu projekta mērķi, Valsts vides dienests ir uzsācis darbu, lai veiktu papīra formātā esošās informācijas digitalizāciju. Veicot datu digitalizāciju, īpaša vērība tiek piešķirta datu ievadīšanas kvalitātei un ģeotelpiskajiem datiem par piesārņotajām vietām. Informācijas aprite un izmantošana jaunu projektu izstrādē starp dažādām iestādēm un sistēmām ļauj uzturēt pēctecību, lai nākamais spertais solis attīstības virzienā izvērstos arvien labāks.

Projekta rezultātā ieguvēji būs visi – gan iedzīvotāji, kuri, piemēram, ērti varēs uzzināt informāciju par piesārņotām vietām tuvākajā apkārtnē, gan informācijas sistēmas lietotāji, kuri varēs ērti veikt datu aktualizāciju un ziņojumu apmaiņu. Tāpat arī digitalizētā informācija būs pieejama un noderīga visai Latvijas sabiedrībai – teritoriju īpašniekiem, to kaimiņiem, pašvaldībām, valsts iestādēm, kā arī teritoriju plānotājiem un attīstītājiem, izpētes un sanācijas darbu veicējiem.

Video: Norway Grants LV-CLIMATE - Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija: https://www.youtube.com/watch?v=OEo5gz8vls4

Informācija par pašreiz esošajām piesārņotajām vietām pamatā ir apkopota 2003.-2004. gadā, kad pirmreizēji tika apzinātas un reģistrētas piesārņotas un potenciāli piesārņotās vietas visā Latvijā. Pēc tam reģistram ir veikti periodiski uzlabojumi, kā piemēram, tika izveidota iespēja  pievienot izpētes materiālus pie vietu ierakstiem un datus ievadīt dažādām lietotāju grupām, kā arī uzlabota datu attēlošanas kvalitāte. Reģistrā uz šodienu ir iekļautas 3603 vietas. Šis reģistrēto vietu skaits ir mainīgs kopumā un attiecībā pret vietu sadalījumu kategorijās (piesārņotas, potenciāli piesārņotas un nepiesārņotas vietas). 

Esošais piesārņoto vietu pārvaldības process ir sarežģīts un laikietilpīgs, kā arī prasa lielus administratīvos resursus. Esošais pārvaldības modelis ir veidots pamatojoties uz papīra dokumentu apriti, kas paredz tikai gala rezultāta reģistrēšanu reģistrā, līdz ar to process nav pārskatāms, caurredzams un visiem ieinteresētajiem pieejams.

Izstrādājot jauno digitālo piesārņoto vietu pārvaldības modeli, tiks izveidota mūsdienīga, efektīva, ērta un visiem pieejama sistēma, kas nodrošinās aktuālus datus un mūsdienīgu informācijas apriti.

*2022. gada aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apsaimniekotās Norvēģijas grantu Klimata un vides programmas ietvaros tika uzsākts valstiski nozīmīgs projekts – “Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija”, ko īsteno Valsts vides dienests kopā ar Latvijas partneriem – Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”.

Datums: 20.10.2022

Ar mērķi pāriet no 20 gadus iepriekš radīta Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu (PPPV) reģistra uz digitalizētu piesārņoto vietu pārvaldību, šogad uzsākts darbs pie piesārņoto vietu pārvaldības modeļa transformācijas. Valsts vides dienests (VVD) 7. jūnijā organizēja tiešsaistes semināru “Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija”. Seminārā  tika uzsvērta piesārņoto vietu reģistra un pārvaldības procesa funkcionalitātes attīstība un tai līdztekus plānotā normatīvo aktu pilnveide. Semināra ierakstu iespējams skatīt VVD YouTube platformā.

“Piesārņoto vietu pārvaldības procesu pilnveide ir priekšnosacījums vides kvalitātes uzlabošanai piesārņotajās vietās un ap tām, kā arī apdraudējuma novēršanai iedzīvotāju veselībai un videi. Transformētā piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības sistēma ļaus pārdomāti plānot teritoriju attīstību, noteikt teritoriju izmantošanas noteikumus, noteikt aprobežojumus un apgrūtinājumus teritoriju turpmākai apsaimniekošanai. Viens no būtiskiem pārvaldības sistēmas ieguvumiem ir tas, ka dati par piesārņotajām vietām, līdz ar sistēmas ieviešanu, varēs tikt nodoti izmantošanai arī citās valsts informācijas sistēmās,” par projekta nozīmi stāsta VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Uz doto brīdi Latvijā tiek uzturēts Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu (PPPV) reģistrs. PPPV reģistrā šobrīd ir iekļautas 3603 piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas. No tām 263 piesārņotas vietas, 2606 potenciāli piesārņotas vietas un 734 nepiesārņotas vietas (apzinātas vai pilnībā attīrītas). Ņemot vērā faktu, ka reģistrs izveidots aptuveni 20 gadus atpakaļ, pārvaldības process ir sarežģīts un sazarots, informācijas aprite vēl joprojām daļēji notiek papīra dokumentu formā un reģistrā netiek iekļauta visa aktuālā informācija, līdz ar to, tas šobrīd nekalpo kā labs atbalsta rīks piesārņoto vietu pārvaldībā.

Izvērtējot esošo PPPV reģistru tika secināts, ka tam nepieciešami būtiski uzlabojumi, aizstājot esošo procesu ar digitalizētu piesārņoto vietu pārvaldības sistēmu, kurā būtu pieejama aktualizēta informācija, aktuāli dati par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām, lai uz šo datu pamata varētu pieņemt lēmumus un veikt izpētes,  sanāciju un pēcsanācijas monitoringu, kas savukārt sekmēs šo vietu attīstīšanu.

Projekts “Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija” tiek līdzfinansēts no Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. – 2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide”. Šī gada aprīlī ir parakstīts projekta īstenošanas līgums. Projekta kopējais budžets ir 1 100 000 EUR. Projekta finanšu instrumenta apsaimniekotājs un uzraugošā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Projekta kvalitatīvai ieviešanai VVD kopā ar VARAM strādās pie normatīvo aktu pilnveides. Projekta sadarbības partneris ir Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), kurš šobrīd uztur esošo PPPV reģistru. Savukārt ar Norvēģijas Vides aģentūru un Norvēģijas Kartēšanas iestādi ir jau norisinājušās pieredzes apmaiņas aktivitātes un VVD ir guvis plašu ieskatu kā piesārņoto vietu pārvaldība un pārvaldības sistēmas integrācija ar kadastra datiem notiek Norvēģijā.

Seminārā piedalījās galvenās ieinteresētās puses - komersanti, pašvaldības, atbildīgās institūcijas un politikas plānotāji, kuri diskusijās par piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas attīstības vajadzībām  pauda ieteikumus, ka piesārņoto vietu pārvaldības sistēmai ir jābūt ātrdarbīgai, balstītai aktuālos un kartogrāfiskos datos.

Semināra ieraksts skatāms šeit: https://www.youtube.com/watch?v=0tYbcdsJ7YU&t=25s

The State Environmental Service in cooperation with the State Ltd. "Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre" implements project No. LV-CLIMATE-0006 “Digital transformation of the contaminated site management model”, co-financed by the Norwegian Financial Mechanism programme “Climate Change Mitigation, Adaptation and Environment”.

Project implementation period: 10.03.2022. - 09.03.2024.

Total project budget: 1 100 000 EUR

The aim of the project is to establish an improved system for the management of contaminated sites, replacing the current contaminated site register and paper information flow with a comprehensive digitization of information and data submission, verification and acceptance process.

Planned activities are:

• exchange of experience on Norway integrated management model/system register
• establishment of an integrated pollution management system:
  • digitization of the contaminated site register, including information and data submission, verification and acceptance process;
  • development of open data solutions, ensuring system integration with data of other state information systems;

• inventory and updating of the existing register of contaminated and potentially contaminated sites:
  • inventory of geo-ecological research reports in the State geological Fund archive;
  • evaluation of data available in research reports;
  • supplementation of data for the contaminated site register.

Results:

• a digitalized pollution management system has been created, developing the functionality of the polluted site register, transforming it into a management system (registration, monitoring, remediation management, communication between the involved parties) and ensuring the integration of the system with data from other state information systems;

• guidelines / methodology has been developed for the assessment and inclusion of contaminated sites in the register;

• updated information on at least 250 contaminated, potentially contaminated sites (hereinafter – CPCS).

Benefits:

• more efficient and faster flow of information, less administrative burden in general, high quality data on contaminated sites;

• development of a database on a comprehensive system for collecting information on contaminated sites, fully digitized CPCS management process (registration of contaminated sites, survey data, monitoring information);

• digitally available information on CPCS to state institutions, local governments, licensed entrepreneurs such as licensed geoecological (remediation) performers and the society.

• assessment of contaminated sites has been performed by qualified and competent environmental workers in accordance with a common methodology;

• information on contaminated sites is regularly updated in the database of contaminated sites.