Kas ir radioaktīvie priekšmeti

Radioluminiscējošā krāsa, kuras galvenā sastāvdaļa bija rādijs-226, tika izgudrota 1900.gadā. Radioluminiscējošo krāsu sāka izmantot dažādās plaša patēriņa precēs, sākot no rotaļlietām, pulksteņiem, kompasiem līdz aviācijas un flotes aprīkojumam.

Pulksteņi ar šādu krāsu pārklājumu, kas nodrošina apgaismojumu, īpašu popularitāti ieguva Pirmā pasaules kara laikā un savu izplatību saglabāja līdz pat 20.gs. 50.–60.gadiem, kad ražošanā sāka ieviest veselībai mazāk bīstamas un lētākas luminiscējošas vielas, piemēram, fosforu.

Daži vecie pulksteņi vēl joprojām ir radioaktīvi un tādi būs vēl tūkstošiem gadu. Paaugstināta bīstamība rodas, ja apkārtējās vides apstākļu ietekmē pulksteņu ciparnīcu un rādītāju krāsojums nobirst, un šie putekļi nonāk cilvēka elpceļos, vai, nenomazgājot rokas, iekļūst organismā kopā ar pārtiku. Šādus pulksteņus nav ieteicams uzglabāt un lietot, ja to stikls ir sasists vai korpuss bojāts.

Radioluminiscējošā krāsa, kuras galvenā sastāvdaļa bija rādijs-226, tika izgudrota 1900.gadā. Radioluminiscējošo krāsu sāka izmantot dažādās plaša patēriņa precēs, sākot no rotaļlietām, pulksteņiem, kompasiem līdz aviācijas un flotes aprīkojumam.

Rādija krāsa aktīvi tika izmantota arī dažādu militāro un aviācijas mērinstrumentu, slēdžu un paneļu iekārtās, kritisko atzīmju identifikācijai tumsā. Latvijas mājsaimniecībās visbiežāk šie priekšmeti ir nonākuši kā suvenīri no, piemēram, gaitām Padomju armijā un nereti atrodami garāžās, krāmu un kolekcionāru tirdziņos.

Paaugstināta bīstamība rodas, ja apkārtējās vides apstākļu ietekmē ciparnīcu, rādītāju un skalu krāsojums nobirst, un šie putekļi nonāk cilvēka elpceļos, vai, nenomazgājot rokas, iekļūst organismā kopā ar pārtiku. Šādus priekšmetus nav ieteicams uzglabāt un lietot, ja to stikls ir sasists vai korpuss bojāts.

Radioluminiscējošā krāsa, kuras galvenā sastāvdaļa bija rādijs-226, tika izgudrota 1900. gadā. Radioluminiscējošo krāsu sāka izmantot dažādās plaša patēriņa precēs, sākot no rotaļlietām, pulksteņiem, kompasiem līdz aviācijas un flotes aprīkojumam.

Šādi kompasi (Andrianova tipa) lielākoties bija paredzēti militāram pielietojumam 2. pasaules kara laikā. Paaugstināta bīstamība rodas, ja apkārtējās vides apstākļu ietekmē krāsojums nobirst, un šie putekļi nonāk cilvēka elpceļos, vai, nenomazgājot rokas, iekļūst organismā kopā ar pārtiku. Šādus priekšmetus nav ieteicams uzglabāt un lietot, ja to stikls ir sasists vai korpuss bojāts. 

Joprojām tiek atrasti dūmu detektori no senāk uzstādītām ugunsdrošības sistēmām, kas satur radionuklīdus, piemēram, plutoniju-239 un amerīciju–241. Dūmu detektori ar radionuklīdiem tika izgudroti 20.gs. 40.gadu sākumā Šveicē un tos sāka lietot 1951.gadā ASV, šādus detektorus ražoja līdz 80.gadu beigām.

Šos dūmu detektorus galvenokārt izmantoja rūpnīcās, sabiedriskās ēkās un noliktavās. Lai arī pārsvarā pasaulē dūmu detektori ir aizstāti ar lokālajiem optiskajiem dūmu detektoriem (neizmantojot radioaktīvus avotus), joprojām atsevišķās Āzijas valstīs tiek ražoti un izmantoti dūmu detektori, kas satur amerīciju-241 un tiek izmantoti industriālo objektu telpās. Šādu dūmu detektoru tirdzniecība notiek starptautiskajos interneta veikalos.

Atšķirībā no iepriekš minētajiem priekšmetiem, kuriem pievienotas radioaktīvas vielas, lai uzlabotu priekšmetu īpašības, bīstamāki ir radioaktīvi avoti. Radioaktīvos avotus izmantoja un arī tagad izmanto rūpniecībā, medicīnā, zinātnē un citās jomās. To lietošanu Latvijā atbilstoši radiācijas drošības prasībām uzrauga VVD RDC.

Visbiežāk izmantojamie ir cēzija Cs-137 radioaktīvie avoti rūpnieciskajās iekārtās, piemēram, piepildījuma līmeņa kontrolei. Radioaktīvie avoti ir ievietoti aizsargkonteineros, hermētiski noslēgti, lai pasargātu cilvēkus no radiācijas kaitīgās iedarbības. Ja aizsargkonteiners tiek nejauši vai ar nolūku atvērts, radionuklīds var tikt izkliedēts apkārtējā vidē, radīt vides piesārņojumu un kaitējumu cilvēkiem.

Mūsdienās vēsturiskos radioaktīvos avotus var gadīties atrast bijušajos rūpnieciskajos objektos, metāllūžņu savākšanas punktos un sadzīves atkritumu poligonos, ka arī citās valstīs ir bijuši gadījumi, kad lietošanā esošie radioaktīvie avoti nozagti vai pazaudēti, un rezultātā tie nokļuvuši pie iedzīvotājiem.