Valsts vides dienests (VVD), 3. jūnijā, pulcēja vides nozares ekspertus, kuri vienojās diskusijā par šī brīža aktuālāko no vides tematiem – vēja parku izbūves paātrināšanu un to ietekmes uz vidi izvērtēšanu, kā arī nulles piesārņojuma mērķa kontekstā vērtēja piesārņojošo darbību ietekmi uz ūdens kvalitāti Latvijā. Diskusijā piedalījās valsts institūciju un uzņēmēju pārstāvji, kuri sarunu laikā nonāca pie vērtīgām atziņām. Diskusijas ierakstu iespējams skatīt VVD Facebook un Youtube platformās.
Ņemot vēra klimata, ģeopolitiskos un enerģētiskos izaicinājumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi likumprojektu, kas paredz būvniecības procedūras atvieglošanu, tai skaitā vienkāršojot ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru vēja elektrostacijām (VES) ar vēja elektroenerģijas ražošanas jaudu virs 50 MW. Likumprojekts par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai iesniegts Saeimā un izstrādāts ar mērķi virzīties klimatneitralitātes, energoefektivitātes un energoneatkarības virzienā, veicinot VES attīstību Latvijā.
Likumprojekts paredz juridiski nodefinēt zonas, kurās vēja parku attīstība nav pieļaujama, kurās ir atļauta un, kurās ir vēlama un iespējama. Ministrija sadarbībā ar VVD ir uzsākusi darbu pie vadlīniju izstrādes, kuru mērķis ir panākt vienotu izpratni par veicamajām darbībām, izstrādāt kopīgu praksi un definēt iespējamās problēmsituācijas, kā arī iezīmēt iespējamos risinājumus vēja parku izbūves procesā.
Pēc Nacionālā enerģētikas un klimata plāna, Latvijai ir noteikts mērķis būtiski palielināt vēja enerģijas apjomu kopējā enerģijas bilancē. VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga uzsver, ka svarīgi ņemt vērā arī VES iespējamās ietekmes uz vidi, kā, piemēram, ietekmes uz ainavu un bioloģisko daudzveidību – pamatā uz putnu sugām. Taču vērtējot ietekmi uz vidi nedrīkst aizmirst, vēja enerģija ir vērtējama kā viena no tīrākajām enerģijām tās ražošanas procesā. VES nerada nekādas emisijas gaisā, ūdenī un augsnē, un, uzstādot iecerētas vēja enerģijas jaudas, 2030.gadā izdotos samazināt gaisu piesārņojošo smalko daļiņu (PM2,5) emisijas par 3%.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) kā vienu no dabai draudzīgām alternatīvām, kas varētu palīdzēt mazināt VES iespējamās ietekmes, saredz, plānojot vēja parkus, apvienot tos ar citiem jau esošajiem saimnieciskajiem veidiem, izvēloties teritorijas, kur jau šobrīd nav raksturīga bioloģiskā daudzveidība. Piemēram, integrēt vēja parkus lauksaimniecības teritorijās un degradētās teritorijās (karjeros un kūdras laukos), vai izvēloties to izvietošanu meža zemēs – pie nosacījuma, ka jau ir izbūvēts ceļu tīkls, un plānojot tos izcirtumos.
Arī Eiropas Komisija nupat nākusi klajā ar jauniem ieteikumiem dalībvalstīm, kā paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras vēja enerģijas projektiem. Ieteikumi paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atjaunīgās enerģijas ražošanas staciju, to elektroenerģijas, gāzes un siltuma tīklu pieslēgumu, pašu šo tīklu plānošanai, būvniecībai un ekspluatācijai tiek piemērota pati labvēlīgākā no pieejamām plānošanas un atļaujas piešķiršanas procedūrām. Šāda plānošana, būvniecība un ekspluatācija jāuzskata par sevišķi svarīgu sabiedrības un sabiedrības drošības interesēm. Dalībvalstīm vajadzētu bez liekas kavēšanās apzināt atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanai piemērotas vietas uz sauszemes un jūrā. Nepieciešams iezīmēt limitētas un skaidri definētas teritorijas, kas ir īpaši piemērotas atjaunīgās enerģijas projektiem, tajā pašā laikā, pēc iespējas izvairoties no vidiski vērtīgām teritorijām, par prioritāti nosakot degradētu, lauksaimniecībā neizmantojamu zemi. “Lieguma zonas", kurās nav iespējams attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanu, dalībvalstīm būtu jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam.
Eksperti diskusijā nonāca pie secinājuma, ka iespējams rast risinājumus paātrinātai VES izbūvei, tomēr joprojām lielākie riski saistīti ar sabiedrības iesaisti un attieksmi pret vēja parku izbūvi.
Diskusijas otrā daļa tika veltīta jautājumam par virzību uz nulles piesārņojumu un piesārņojošo darbību ietekmi uz ūdens kvalitāti. Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam panākt nulles piesārņojumu, kas paredz, ka gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums ir samazināts līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu ne veselībai, ne dabiskajām ekosistēmām, kā arī tiek sekmēti tīri ražošanas procesi, ražojot konceptuāli tīrus un ilgtspējīgus produktus.
Latvijai pieejamie ūdens resursi ir daudz lielākā apjomā nekā vairumam Eiropas Savienības valstu, tomēr kompleksais novērtējums visiem Latvijas iekšzemes ūdeņiem parāda, ka tikai 33 % Latvijas upju un ezeru ir labā ekoloģiskā kvalitātē, vidēji labā ekoloģiskā kvalitātē ir 56 % Latvijas ūdensobjektu, bet sliktā 11 % virszemes ūdeņu.
Notekūdeņi ir viens no faktoriem, kas ietekmē ūdens resursu kvalitāti. Vislielāko vides piesārņojuma risku rada notekūdeņi, kas rodas ražošanas procesos. Tādēļ svarīgi, lai ražošanas uzņēmumos tiek veikta notekūdeņu priekšattīrīšana pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Nodrošinot atbilstošu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību, attīrītie ūdeņi neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.
Eksperti diskusijā nonāca pie kopīgiem secinājumiem, ka šī brīža enerģētiskā krīze un sarežģītā ekonomiskā situācija nevar būt par attaisnojumu, lai uzņēmumi neievērotu vides prasības un meklētu izdzīvošanas scenārijus, piesārņojot vidi. Tieši pretēji – ir pierādījies, ka uzņēmumi, kas investē arī vides tehnoloģijās, labāk spēj pielāgoties pārmaiņām un konkurēt globālajā tirgū.
Diskusijā piedalījās VARAM Valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Andris Ķēniņš, VVD ģenerāldirektore Elitai Baklāne-Ansberga, DAP Dabas aizsardzības departamenta Monitoringa un plānojumu nodaļas vecākā eksperte Zanda Segliņa, Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs, Vides Konsultatīvās Padomes Priekšsēdētājs Juris Jātnieks, VVD Atļauju pārvaldes direktore Daina Kalēja, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks un Politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Zemītis, VARAM Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe, VVD Piesārņojuma un dabas resursu departamenta direktore Inga Plociņa, SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment valdes locekle Aiga Kāla un SIA “Latvijas Piens” tehniskais direktors Imants Bozovičs.
Aicinām vides ekspertu diskusiju skatīt VVD Facebook kontā: https://fb.watch/du-k94rrFL/