Aizvadītajā nedēļā, operatīvi reaģējot uz kāda makšķernieka sniegto informāciju par iespējami nelegāli ievietotiem zvejas rīkiem Rojas upē, Valsts vides dienesta inspektori nekavējoties devās uz notikuma vietu. Sūdzība apstiprinājās un no upes tika izņemti pašdarināti zvejas rīki, kas pielāgoti nēģu ieguvei. Kopumā atbrīvoti 224 nēģi.
Šogad Kurzemē izņemti 4 nēģu murdi un 22 nēģu ķeršanai paredzēti rīki (trumuļi). Nēģu nelikumīga ieguve ir konstatēta arī citviet Latvijā – šogad izņemti 13 nēģu ieguves trumuļi Vidzemes jūras piekrastes upēs un pieķerts viens pārkāpējs ar nelegālu nēģu murdu Gaujā.
Nēģu un nēģu kāpuru ieguve Latvijā ir aizliegta visu gadu. Vienīgais izņēmums ir rūpnieciskā zveja, kas ir atļauta noteiktās Latvijas upēs, konkrētos to posmos un ļoti ierobežotā laika periodā.
Par nēģu ieguvi ar zvejas rīkiem tiek piemērots naudas sods - fiziskai personai no 280 līdz 700 EUR, juridiskai no 700 līdz 4300 EUR, aizliedzot izmantot zvejas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā. Papildus tam tiks aprēķināts zivju resursiem nodarītais kaitējums, kura pamata takse par vienu nēģi ir 8 EUR (atkarībā no nodarījuma vietas un laika šī takse palielinās 3 vai 5 reizes). Zaudējumi tiek aprēķināti arī par dzīvotspējīgiem nēģiem.
Gadījumā, ja zivju resursiem nodarītais kaitējums pārsniedz 2500 eiro, jeb piecas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, tas uzskatāms par būtisku kaitējumu, par kuru tiek ierosināts kriminālprocess.
Šogad no nēģu resursu aizsardzības viedokļa, daba ir darījusi lielāko darbu - janvāra un februāra lietus ūdeņi uzturēja paaugstinātu ūdens līmenis upēs, kā rezultātā tika traucēta nēģu nelegāla ieguve. Arī licencētie nēģu zvejas veicēji bija spiesti pārtraukt zveju.
Nēģu nārsts notiek no aprīļa līdz jūnijam, pēc tam, kad nēģi ziemu ir pavadījuši upēs. Kopš ienākšanas upē tie arī nav barojušies un pārtiek no uzkrātajām rezervēm, līdz ar to, pavasarī to gastronomiskā vērtība ir niecīga (būtībā nēģi ir pusdzīvi un to vienīgais mērķis ir vairoties). Pēc nārsta nēģi iet bojā.