Tuvojoties Līgo svētkiem, pieaug arī iedzīvotāju interese par zivīm, ko pasniegt svētku galdā. Valsts vides dienests uzrauga, lai zivis tiktu noķertas likumīgi, kā arī ūdenstilpēs nebūtu maluzvejnieku zvejas rīku.
Valsts vides dienesta Vidzemes reģionālās vides pārvaldes inspektori 17. jūnijā atklāja vairākus pārkāpumus, Rīgas līča piekrastē pie Saulkrastiem kontroles reida laikā no ūdens izceļot nelegālus tīklus 1,7 kilometru garumā un uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu. Reidu laikā inspektori arī informēja zvejniekus par noteikumu prasībām, izmantojot principu “Konsultē vispirms”. Trīs gadījumos zvejniekiem tika izteikts aizrādījums.
Savukārt VVD Kurzemes reģionālās vides pārvaldes inspektori, veicot reidu ar VVD inspekcijas kuģi “Mare”, 16. jūnijā Rīgas līča Kurzemes piekrastē izcēla 4 nelikumīgi ievietotus zvejas tīklus, par kuriem uzsāka 4 administratīvā pārkāpuma procesus.
Nīcas novadā, Jūrmalciemā 17. jūnijā inspektori fiksēja zivju transportēšanas noteikumu pārkāpumu, kur akmeņplekstu zvejas lieguma periodā automašīnas kravā tika konstatētas 37 akmeņplekstes ar kopējo svaru 33 kg bez atbilstošiem zivju izcelsmes un pārvadāšanas dokumentiem, kas apstiprina zivju ieguves likumību. Par šo gadījumu ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process. Jāatzīmē, ka Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupa ar Satiksmes uzraudzības rotas inspektoru sniedza atbalstu Kurzemes RVP Zvejas kontroles daļas inspektoriem transportlīdzekļa apturēšanā un kravas pārbaudē.
Akmensplekstes zveja piekrastē ir aizliegta no 1. jūnija līdz 31. jūlijam sakarā ar to nārsta laiku.
Atgādinām, ka par zveju iekšējos ūdeņos bez attiecīgas atļaujas un par zveju aizliegtā vietā vai laikā, kā arī par zveju ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz 700 EUR, bet juridiskajai personai — līdz 4300 EUR, aizliedzot izmantot zvejas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā. Savukārt ar zvejas pārkāpumu jūrā administratīvais sods fiziskajai personai ir no 130 līdz 700 EUR, bet juridiskajai personai - no 1400 līdz 14000 EUR.
Foto: Valsts policija