Valsts vides dienests (VVD) secinājis, ka valsts un pašvaldību būvniecības pakalpojumu publiskajos iepirkumos, atsevišķos gadījumos, pretendenti piedāvā nesamērīgi zemas cenas par būvniecības atkritumu apsaimniekošanu. Tas ne tikai negatīvi ietekmē būvniecības atkritumu apsaimniekošanas tirgu, bet arī rada riskus, ka būvniecības atkritumi netiks reģenerēti un nonāks tiem nepiemērotās vietās, radot vides piesārņojumu.
Tāpēc VVD ir aicinājis, valsts un pašvaldību iestādes būvniecības pakalpojumu iepirkumos pievērst īpašu uzmanību, kā plānots apsaimniekot atkritumus; kādas pozīcijas minētas tāmē par būvniecības atkritumu apsaimniekošanu; vai piedāvātā cena segs atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu; kam būvniecības atkritumi tiks nodoti un vai iesaistītie atkritumu apsaimniekotāji ir saņēmuši nepieciešamās atļaujas. Šaubu gadījumā VVD aicina vērsties pie pašvaldībā vai reģionā lielākajiem atkritumu apsaimniekotājiem un lūgt sniegt vērtējumu.
VVD ir konstatējis lielā apjomā izbērtus un apraktus, t.sk. derīgo izrakteņu atradnēs, nereģenerētus būvniecības atkritumus - betona gabali, ķieģeļi un to daļas, armatūras - ar citu atkritumu piejaukumiem nelielos daudzumos, kā, piemēram, nolietotām riepām un plastmasas caurulēm, kuri radušies pašvaldības pasūtītu būvdarbu laikā. Šādos gadījumos VVD iesaistītajām personām uzdod atrakt un savākt apglabātos būvniecības un citus atkritumus un nodot tos atkritumu apsaimniekotājam, kam ir atbilstoša atļauja. Atkritumu savākšana šādos gadījumos ir gan dārgāka, gan laikietilpīgāka nekā to pareiza apsaimniekošana sākotnēji.
Biežākais nesamērīgi zemu cenu būvniecības atkritumu apsaimniekošanas rašanās iemesls ir, ka objektā radušies nereģenerēti būvniecības atkritumi tiek nodēvēti par izmantojamiem materiāliem (iespējami dažādi atvasinājumi) un/vai nogādāti uz vietām, kurām nav atbilstošas atļaujas atkritumu apsaimniekošanai un/vai netiek veikta atbilstoša atkritumu uzskaite. Jāņem vērā, ka ielu un ceļu būvē, kā arī ēku nojaukšanas, izņemot koka ēku un vieglbetona ēku, darbu rezultātā radušies būvgruži ir smagi un vienā reizē pārvedamais apjoms nevar pārsniegt 24 t vai apmēram 11 m3, savukārt ēku remontā un būvniecībā radušies atkritumi ir daudz vieglāki un vienā reizē pārvedamo atkritumu apjoms kubikmetros var būt ievērojami lielāks.
Tāpat VVD aicina arī būvniecības procesā kopumā pievērst uzmanību, piemēram, pieņemot būves ekspluatācijā, vai ir pieejami dokumenti par būvniecības atkritumu nodošanu apsaimniekotājam.
Cenu piedāvājumam, VVD ieskatā, ir jāaptver vismaz šādas pozīcijas: būvniecības atkritumu šķirošana, sijāšana, drupināšana (būvdarbu vietā vai pie atbilstoša atkritumu apsaimniekotāja), būvniecības atkritumu izvešana uz pārstrādes vai apglabāšanas vietu, šķirošanas procesā atšķiroto nederīgo un atkārtoti neizmantojamo būvniecības atkritumu izvešana uz apglabāšanas vietu, kā arī atšķiroto un sadrupināto materiālu realizācija. Pēc iespējas objektīvāku to var sagatavot, ja pretendenti apseko objektus vai iepazīstas ar projektu specifikācijām, lai prognozētu būvniecības atkritumu sastāvu - cik daudz var rasties atkārtoti izmantojamu materiālu un cik daudz apglabājamu atkritumu.
