Šajā ziemā Latvijas ūdenstilpēs izveidojās bieza ledus un sniega kārta, kas, sākoties siltākam laikam, var izraisīt zivju slāpšanu. Visvairāk no skābekļa bada zivis cieš seklās un aizaugušās ūdenstilpēs ar lēnu ūdens apmaiņu, kur, sadaloties ūdens augiem, tiek patērēts ūdenī esošais skābeklis. Zivis ūdenī ar nepietiekamu skābekļa koncentrāciju iet bojā. Visjutīgākās pret samazinātu skābekļa daudzumu ir lašveidīgās zivis - sīgas, repši, kā arī plēsīgās zivis - zandarti un līdakas. Pie āliņģiem koncentrējas skābekli alkstošas zivis, sevišķi līdakas un asari, kur tās kā viegli iegūstamu lomu var iegūt maluzvejnieki. Valsts vides dienests (VVD) brīdina, ka šāda zivju ieguve ir nelikumīga.
Šobrīd zivju slāpšana ir konstatēta divās ūdenstilpēs – Lobes ezerā Ogres novada Krapes pagastā un Mudenieku ezerā Alūksnes novada Mārkalnes pagastā. Taču sākoties atkusnim, kad virs ūdenstilpēm esošais sniegs sablīvējas ciešāk, liedzot gaisa piekļuvi, zivju slāpšana var notikt arī citviet.
Parasti zivju slāpšana tiek novērota februārī un martā, lai tā nenotiku, ir ieteicams izveidot āliņģus vai mazākās ūdenstilpēs, kā, piemēram, dīķos, veikt ūdens aerāciju, bagātinot tos ar gaisu. Speciālisti iesaka aerāciju veikt savlaicīgi, pirms sāk novērot slāpstošas vai beigtas zivis. VVD saņem informāciju par novērotiem zivju slāpšanas gadījumiem un apseko šīs vietas, kā arī informē pašvaldību, ja tā nav informēta iepriekš. Pašvaldības uzdevums ir savākt beigtās zivis no ūdenstilpēm.
VVD kopīgi ar ūdenstilpju apsaimniekotājiem speciālus pasākumus veic tikai ārkārtas gadījumos, kad notiek masveida zivju bojāeja publiskās ūdenstilpēs un novērojama nelegāla zivju ieguve.