Jau aptuveni gadu ezera attīrīšanas projekta #TRUSTALUM ietvaros notiek dažādu datu un materiālu ievākšana Juglas Velnezerā. Pagājušā gada rudenī pie Velnezera pulcējās vairāk nekā 80 apkaimes iedzīvotāju un mēdiju pārstāvju, lai klātienē vērotu zinātnisko zveju, kuras mērķis bija novērtēt un demonstrēt ezera zivju sabiedrības veselību pirms ezera attīrīšanas. Pasākumu, kas guva plašu interesi, vadīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieku komanda. Nozvejoto zivju daudzums bija mazs, nedaudz zem 3,5 kilogramiem. Zvejas rezultāti liecināja, ka Velnezera zivju sabiedrība varētu būt noplicinātāka nekā tika uzskatīts uzsākot pētījumu.
Tika nozvejotas sešas Latvijā sastopamas zivju sugas: asaris, vīķe, ķīsis, plaudis, plicis un rauda. Visām zivju sugām nozveja bija zema, taču papildus bažas radīja fakts, ka tikai 8% no zivīm bija plēsājas, kas raksturīgs ezeriem ar lielu fosfora slodzi un eitrofikāciju. Veicot padziļinātu zivju analīzi laboratorijā, tika konstatēts ka zivis plēsējas (raudas un asari) ir ļoti tievas un 57% gadījumu to kuņģi bija tukši, savukārt zivis kas barojas bentiski (plauži un pliči) ir tuvāk optimālajam svaram un tikai 27% to kuņģi bija tukši.
Kopumā 1/3 daļā zivju kuņgi bija tukši. Lielākā daļa nozvejoto zivju bija jaunas un mazas izmērā. Piemēram, asaru vidējais garums bija tikai 12 cm, kas liecina par pusotru gadu vecu zivi. Arī pličiem konstatēts izteikti vairāk jaunu zivju (viena gada vecuma klase), un to skaita izteikts samazinājums ar katru nākamo vecuma klases gadu. Vecākās noķērtās zivis bija 5 gadus veci asari un raudas, kā arī 4 gadus veci plauži un pliči. Lai gan sugu maksimālais vecums ūdenstilpēs var ievērojami atšķirties, visas šīs sugas var dzīvot vismaz divas reizes ilgāk nekā tika konstatēts Velnezerā.
Institūta pētnieki jau 10 mēnešus veic ezera monitoringu un ir secinājuši, ka skābekļa koncentrācija ūdenī vasaras periodā jau 2 metru dziļumā ir zem zivju izdzīvošanai kritiskā līmeņa, savukārt ziemā, ilgstošās ledus segas ietekmē, skābekļa koncentrācija samazinājās vēl vairāk un jau ūdens virskārtā (0,5 m dziļumā) bija krietni zem zivju izdzīvošanai nepieciešamā. Rezultātā ezerā notika masveida zivju bojāeja, un mūsu pētnieki saņēma satraukuma pilnas ziņas no vietējiem iedzīvotājiem, ka :”Ezers ir pins ar mirušām zivīm!”. Pētniekiem apsekojot ezeru, tika konstatēts, ka tā austrumu piekrastē ledū iesalušas daudz mirušas zivis. Sīkāk izpētot zivis, pētnieki konstatējuši, ka atsevišķas zivju sugas un vecuma grupas ir ietekmētas vairāk kā citas, kas var būt saistīts ar vairākiem citiem faktoriem.
Ezera izpēte un datu vākšana turpināsies līdz šī gada oktobrim, kad norisināsies ezera attīrīšanas darbi ar Zviedrijā izstrādātu metodi fosfora izgulsnēšanai ezera nogulumos. Apstrāde no maija uz oktobri pārcelta tehnisku problēmu dēļ.
Aktivitātes norisinās projekta TRUST ALUM (Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam) ietvaros, kurā deviņas partnerorganizācijas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas sadarbosies ALUM metodes popularizēšanā un ieviešanā Baltijas valstīs. Vairāk par projektu lasi ŠEIT.
Informāciju sagatavoja un kontakti saziņai:
Inga Retiķe, Latvijas Hidroekoloģijas institūts, komunikācijas vadītāja
inga.retike@lhei.lv
tālr. +37129195637