30. maijā, Valsts vides dienests (VVD) organizēja sanāksmi ar mērķi pārrunāt ar tirgotājiem aktuālus izaicinājumus depozīta iepakojuma pieņemšanā. Sanāksmes laikā tirgotāji pauda izpratni par depozīta sistēmas virsmērķi, kas ir samazināt dabā nonākošos atkritumus, tomēr, kā izaicinājums no tirgotāju viedokļa aizvien iezīmējas tas, ka mazajos veikalos trūkst vietas taromātu izvietošanai un pieņemtā iepakojuma uzglabāšanai. Vienlaikus, ja tiek realizēts scenārijs, kad obligāta depozīta iepakojumu pieņemšana būtu jānodrošina vien tiem veikaliem, kuru kvadratūra ir lielāka par 200 m2 (esošo 60m2 vietā), iespēja iedzīvotājiem nodot iepakojumus sistēmā samazinātos par 50%. Atsevišķi tirgotāji aizvien uzskata, ka tiem nebūtu jāiesaistās depozīta sistēmā, to viņi saredz kā atkritumu apsaimniekotāju pienākumu.
No tirgotāju puses jau iepriekš izskanējuši ierosinājumi pārskatīt esošās normas un noteikt jaunas prasības par depozīta sistēmas pieejamību, palielinot tirdzniecības zāles platību, kas nosaka pienākumu tirgotājam pieņemot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu savā tirdzniecības vietā (pašreiz ir pienākums pieņemt valstspilsētās, ja tirdzniecības zāles platība ir vienāda ar 300 m2 vai lielāka, citās administratīvajās teritorijās - ja tirdzniecības zāles platība ir vienāda ar 60 m2 vai lielāka).
VVD un DIO ir izvērtējuši Depozīta sistēmas pieejamības scenārijus, ja tiktu noteikts, ka tirdzniecības zāles platības prasība tiktu noteikta no 300 m2, no 200 m2, saglabājot pārējiem tirgotājiem iespējas brīvprātīgai iesaistei.
Tika secināts, ka normatīvajos aktos noteiktās tirdzniecības zāles platības prasības kardinālas izmaiņas nav iespējamas, jo, kā pierāda analīze, sistēmas pieejamība būtu neapmierinoša lielā daļā Latvijas.
Ja depozīta iepakojumu pieņemšanas vietām, kur tirdzniecības zāles platība mazāka par 200 m2 ļautu brīvprātīgi pieņemt lēmumu par dalību depozīta sistēmā, iepakojuma pieņemšanas vietu kopskaits varētu samazināties par 692 pieņemšanas vietām vai 50 %. Vērtējot situāciju no depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu pieejamības viedokļa, tad 23 % iedzīvotāju tuvākais depozīta punkts būtu tālāk kā 2 km no dzīves vietas.
Tieši nelielajām tirdzniecības vietām ir liela loma reģionālā pārklājuma un depozīta sistēmas pieejamības nodrošināšanā Latvijas iedzīvotājiem.
Samazinoties pieņemšanas vietu skaitam, samazinātos arī izlietotā depozīta iepakojuma savākšanas un pārstrādes apjomi. Būtu vērojama palikušo pieņemšanas vietu pārslodze, kas nozīmē, ka būtu nepieciešamas jaunas investīcijas jaudu palielināšanai palikušajās depozīta pieņemšanas vietās, kas rezultātā novestu pie sistēmas sadārdzināšanās.
Kā alternatīva pieņemšanas tīkla optimizācijai no DIO puses, izskanēja piedāvājums noteikt brīvprātīgu dalību depozīta sistēmā depozīta pieņemšanas vietām ar platību zem 150 m2, kas atrodas 28 novadu centros, kur pašlaik ir ļoti laba pieejamība. Valsts nozīmes pilsētās saglabātos esošais nosacījums par obligātu pieņemšanu no 300 m2. Ar šo nosacījumu netiktu ietekmēta depozīta punktu pieejamība un šāds regulējums varētu tikt attiecināts uz 66 pieņemšanas vietām, kas veido 0,6% no pieņemtā depozīta iepakojumu apjoma. Tas ļautu optimizēt pieņemšanas vietu skaitu apdzīvotās vietās, kur esošais pieņemšanas vietu daudzums ir pietiekams.
Lai uzlabotu depozīta sistēmu Latvijā un veicinātu iesaistīto personu sadarbību un atbalstu sistēmas uzlabošanā, diskusiju rezultātā tika identificētas dažādas iespējas un nākotnes pasākumi. Efektīvas komunikācijas nodrošināšanai un aktuālo jautājumu risināšanai par depozīta iepakojuma savākšanu un uzglabāšanas organizēšanu, sanāksmē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicināja DIO un tirgotājus veikt regulāras apspriedes sistēmas darbības uzlabošanai, pieaicinot arī pašvaldību pārstāvjus un Latvijas Pašvaldību savienību, tajā skaitā izskatot tirgotāju vēlmi pašvaldībām uzņemties atbildību par depozīta iepakojuma pieņemšanas organizēšanu savas pašvaldības teritorijā.
Sanāksmē “Aktuālie jautājumi par tirgotāju iesaisti depozīta sistēmā” piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO), Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Mazumtirgotāju Biedrības un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija.