2024. gada 25. aprīlī Rīgā kopīgā sanāksmē Latvijas prezidentūras Baltijas jūras vides aizsardzības komisijā (HELCOM) ietvaros tiksies par Baltijas jūras vides aizsardzību atbildīgo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ministri, Eiropas Komisijas un citi augsta līmeņa pārstāvji, lai pārrunātu turpmāko rīcību Baltijas jūras vides aizsardzībā. Tāpat prezidentūras ietvaros Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks HELCOM 50. gadadienas svinīgā sesija, ko atklās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
Uzsverot Baltijas jūras pašreizējo stāvokli, diskusijās galvenā uzmanība tiks pievērsta jaunākā HELCOM Baltijas jūras visaptverošā jeb holistiskā novērtējumam (HOLAS 3), lai vēl vairāk nostiprinātu zinātnisko bāzi galveno prioritāšu noteikšanai un turpmākā darba attīstībai.
"Ministru tikšanās noslēdz Latvijas divu gadu HELCOM prezidentūru. Šis ir bijis notikumiem un izaicinājumiem pilns laika posms, īpaši tāpēc, ka viena no Baltijas jūras kaimiņvalstīm un HELCOM dalībvalstīm* īsteno pilna apmēra agresijas karu pret Ukrainu. Tomēr arī šajā saspringtajā laikā esam spējuši īstenot Latvijas prezidentūras mērķus, kas ir vērsti uz Baltijas jūras vides stāvokļa uzlabošanu," uzsver Inga Bērziņa, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre.
“Mūsu galvenie mērķi šīs prezidentūras laikā ir bijuši nostiprināt HELCOM kā efektīvas un labi funkcionējošas reģionālās sadarbības organizācijas pozīcijas arī neparedzētās vai nepārvaramas varas situācijās, īstenot aktualizēto Baltijas jūras rīcības plānu un stiprināt reģionālās sadarbības lomu starptautiskajā okeāna pārvaldībā. Varu apstiprināt, ka esam sasnieguši nospraustos mērķus, vienlaicīgi turpinot veikt prezidentūras pienākumus kā atbildīgie reģionālās sadarbības veicināšanā vides aizsardzībai un gūstot vērā ņemamu progresu Baltijas jūras rīcības plāna (BSAP2021) ieviešanā,” uzsver Evija Šmite, HELCOM priekšsēdētāja, Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore.
Šī gada ministru sanāksme iezīmēs kursu HELCOM darbam nākamajiem trīs gadiem. “Galvenie Baltijas jūras holistiskā novērtējuma (HOLAS 3) secinājumi, kas apkopoti 2023.gada ziņojumā par vides stāvokli Baltijas jūrā, ietekmēs Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanu (BSAP2021). Secinājumi būs kā pamats līgumslēdzēju pušu lēmumiem plāna īstenošanā un palīdzēs veidot mūsu organizācijas politiku, virzoties uz 2030. gada mērķu sasniegšanu”, saka Rīdigers Strempels (Rüdiger Strempel), HELCOM izpildsekretārs.
Paredzams, ka sanāksmē tiks pieņemta ministru deklarācija, kas atspoguļos HELCOM prioritātes un ambīcijas, strādājot pie Baltijas jūras vides stāvokļa uzlabošanas saskaņā ar organizācijas mērķiem un uzdevumiem.
Helsinku konvencijas 50. gadadienas svinīgo sesiju, iepriekš piesakoties, varēs vērot tiešraidē. Pieteikšanās līdz 23. aprīlim šajā saitē.
Mediju ievērībai!
25. aprīlī plkst. 12.45-13.15 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pēc ministru sanāksmes notiks preses konference. Ieeja preses konferencē tikai ar caurlaidēm, tādēļ nepieciešams iepriekš pieteikties šajā saitē salīdz 24. aprīļa dienas izskaņai!
* * *
Par HELCOM
Baltijas jūras vides aizsardzības komisija jeb Helsinku komisija ( HELCOM), ir Baltijas jūras piekrastes valstu un Eiropas Savienības starpvaldību organizācija, kas nodibināta Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas jeb Helsinku konvencijas mērķu īstenošanai. HELCOM strādā kopš 1974. gada, lai aizsargātu Baltijas jūras vidi no visiem piesārņojuma avotiem gan sauszemē, gan jūrā un nodrošinātu kuģošanas drošību Baltijas jūrā.
Komisijas galvenais uzdevums ir konvencijas ieviešanas uzraudzība un lēmumu pieņemšana, lai īstenotu Konvencijas pamatmērķi - Baltijas jūras piesārņojuma samazināšanu un novēršanu laba jūras vides stāvokļa panākšanai.
1974.gadā Helsinkos Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes.
1992. gadā visas Baltijas jūras valstis un Eiropas Ekonomiskā Kopiena parakstīja jauno, papildināto konvenciju, kura stājās spēkā 2000. gada 17. janvārī. Latvijas Republika abas konvencijas parakstīja 1992. gadā, bet Latvijas Republikas Saeima tās ratificēja 1994. gadā.
Par ministru sanāksmēm
Reizi trīs gados HELCOM rīko ministru sanāksmi, kurā pulcējas par jūras vidi atbildīgie Baltijas jūras piekrastes valstu ministri un ES vides komisārs. Šīs sanāksmes kalpo kā izšķiroši forumi, lai iesaistītos kopīgās diskusijās un panāktu vienošanos augstā politiskā līmenī. Tādējādi vēl vairāk tiek nostiprināti HELCOM mērķi Baltijas jūras vides aizsardzībā.
Ministru sanāksmju rezultātā tiek pieņemtas politiskās deklarācijas, ar kurām līgumslēdzējas puses apņemas veikt turpmākas darbības, lai aizsargātu Baltijas jūras vidi un vienotos par turpmāko HELCOM darba kārtību. Deklarācijas papildina Helsinku konvenciju un HELCOM rekomendācijas.
