Valsts vides dienests (VVD) konstatējis, ka Latvijā ir 30 augsta pārkāpumu riska notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI), kas ilgstoši nespēj nodrošināt vides prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu, piesārņojot apkārtējo vidi ar daļēji attīrītiem vai neattīrītiem ražošanas un sadzīves notekūdeņiem, 7 no tām atrodas Kurzemē.
Kurzemes problemātisko NAI vidū ir:
- Kazdangas ciema NAI “Avenes” Dienvidkurzemes novadā;
- Durbes NAI “Raibenieki” Dienvidkurzemes novadā;
- SIA “LMKO FARM” “Strazdi” NAI Novadnieku pagastā, Saldus novadā;
- Cīruļu ciema NAI, Valdgales pagastā, Talsu novadā;
- Popes ciema NAI, Popes pagastā Ventspils novadā;
- Dokupes ciema NAI, Tārgales pagastā Ventspils novadā;
- Liepājas SEZ NAI, Liepājas ostā.
Problemātisko NAI radītais vides piesārņojums negatīvi ietekmē vidi lokālā līmenī, kā arī pasliktina Latvijas virszemes ūdeņu kvalitāti, jo lielākā daļa no tām savus notekūdeņus novada Latvijas upēs un ezeros. Kazdangas ciema NAI notekūdeņi tiek novadīti Alokstes upē, bet Cīruļu ciema NAI notekūdeņi Greimicā (Silupītē). Popes ciema NAI un Dokupes ciema NAI notekūdeņi tiek novadīti grāvī un tālāk ieplūst Packules upē.
Kazdangas ciema NAI apsaimnieko gan sadzīves, gan ražošanas notekūdeņus, un šajās NAI vairāk nekā pusi notekūdeņu piegādā piena pārstrādes uzņēmums SIA “Elpa”. Šīs NAI jau ilgstoši ir iekļautas Latvijas problemātisko NAI sarakstā – to jauda nav pietiekama, lai spētu atbilstoši attīrīt gan Kazdangas ciemata sadzīves notekūdeņus, gan piena pārstrādes uzņēmuma piegādātos ražošanas notekūdeņus. VVD dažādas problēmas Kazdangas ciema NAI konstatēja arī 2020. gadā, analīzes šajās NAI uzrādīja vairākkārtējus piesārņojošo vielu atļauto koncentrāciju pārsniegumus. Jau tad SIA “Elpa” apņēmās meklēt risinājumus priekšattīrīšanas iekārtu izbūvei, tomēr situācija pēc gada nav mainījusies. VVD ieskatā situācija ar notekūdeņu apsaimniekošanu Kazdangas ciema NAI ir steidzami jāuzlabo. Tāpēc ieplānota VVD Kurzemes reģionālās vides pārvaldes tikšanās ar Dienvidkurzemes novada, Kazdangas ciema NAI un SIA “Elpa” pārstāvjiem, lai spriestu par tālākajām rīcībām un vienotos par veicamo pasākumu izpildes termiņiem.
Salīdzinot ar 2020. gadu, Kurzemē būtiski uzlabota notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte vairākās iepriekš par problemātiskām identificētās iekārtās – Valdeķu ciema NAI un Abavnieku ciema NAI (Tukuma novadā), kā arī SIA “Vajars” NAI un Viduskurzemes AAO Vibsteri NA (Saldus novadā). Šo iekārtu apsaimniekotāji ir veikuši nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu vides prasībām atbilstošu notekūdeņu apsaimniekošanu, kas nerada negatīvu ietekmi uz vidi.
Šobrīd Liepājas SEZ NAI, kas atrodas Liepājas ostas 27. piestātnē un apsaimnieko kuģu naftas produktus saturošos notekūdeņus, vidi nepiesārņo, jo VVD aizliedzis notekūdeņus novadīt Liepājas kanālā. Kuģu naftas produktus saturošie notekūdeņi tiek automašīnās transportēti uz Klaipēdu, Lietuvā.
Lai papildus uzraudzītu NAI efektivitāti, VVD īsteno valsts testēšanas programmu – uz riska analīzi balstītu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ārpus kārtas kontroli. Jau trešo reizi, papildus testēta notekūdeņu kvalitāte augsta pārkāpumu riska NAI un NAI, kas novada notekūdeņus virszemes ūdens objektos, kuriem noteiktas papildus aizsardzības prasības saistībā ar ūdens ķīmisko un ekoloģisko kvalitāti (riska ūdens objekti). Kopumā kopš 2020. gada ārpus kārtas testēšana veikta 140 iekārtās Latvijā, 2021. gadā – 47 iekārtās, no tām 29 iekārtās konstatēti pārkāpumi.
Lai iedzīvotājiem sniegtu iespējas iegūt informāciju par vides kvalitāti, kā arī pašvaldības nodrošināto komunālo pakalpojumu kvalitāti, kuru finansēšanā viņi piedalās, informācija par problemātiskajām NAI un Valsts testēšanas programmas 3.posma ziņojums pieejams VVD tīmekļa vietnē https://www.vvd.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosana .