Esošā un vēl gaidāmā enerģētiskā krīze likusi uzņēmumiem domāt par nepieciešamību pāriet uz citu siltumenerģijas ražošanas veidu. Līdz šim neviens pašvaldību siltumapgādes uzņēmums nav pieteicis izmaiņas piesārņojošās darbības atļaujā, aktīvāk to dara rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi, vairumā gadījumu izvēloties pāreju no dabas gāzes uz dīzeļdegvielu.
Valsts vides dienesta tehnisko noteikumu izdošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2015.gada 27.janvāra noteikumi Nr.30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” (turpmāk – MK noteikumi Nr.30).
Vērtējot dīzeļdegvielas kā kurināmā tvertņu uzstādīšanu/izbūvi, galvenie vides riski, kuri jāņem vērā pirms darbības uzsākšanas, ir iespējams grunts, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņojums, ja tvertnei vai aprīkojumam rodas noplūde vai sūce. Līdz ar to Dienests, izsniedzot tehniskos noteikumus (atbilstoši MK noteikumu Nr.30 pielikuma 5.1.apakšpunktam naftas, naftas ķīmijas produktu un ķīmisko produktu uzglabāšanas iekārtu ierīkošana šādas darbības veikšanai) kā vides aizsardzības prasības izvirza nosacījumus par ūdens un degvielas necaurlaidīga pretinfiltrācijas segumu teritorijā zem un ap dīzeļdegvielas tvertni. Tāpat dīzeļdegvielu jāparedz uzglabāt dubultsienu tvertnē ar starpsienas novērošanas sistēmu (sūces indikatoru), lai konstatētu degvielas noplūdi. Ja dīzeļdegvielu nav paredzēts uzglabāt dubultsienu tvertnē, to jāparedz aprīkot ar aizsargvannu vai apvaļņojumu izlijušās degvielas savākšanai. Aizsargvannas vai apvaļņojuma tilpums nedrīkst būt mazāks par tā aptvertās tvertnes tilpumu.
Dīzeļdegvielas tvertnes tehniskās uzraudzības kārtību reglamentē Ministru kabineta 2001.gada 28. augusta noteikumi Nr.384 “Bīstamu vielu uzglabāšanas rezervuāru tehniskās uzraudzības kārtība”, no kuriem arī izriet iepriekš minētie nosacījumi.
Sašķidrinātās naftas gāzes (turpmāk – SNG) tvertnes ir to objektu sarakstā, uz kurām attiecināmi Ministru kabineta 2017. gada 19. septembra noteikumi Nr.563 “Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.563). Šajā sakarā ir jāpievērš uzmanība SNG vienlaicīgi uzglabājamam daudzumam objektā. Atbilstoši MK noteikumu Nr.563 prasībām kvalificējošais SNG daudzums ir 5 tonnas. Paredzot uzglabāt 5 un vairāk tonnas SNG, iesniegumam piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai/pārskatīšanai nepieciešams pievienot ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu saskaņotu Civilās aizsardzības plānu atbilstoši MK noteikumu Nr.563 prasībām.
Normatīvo aktu regulējums nenosaka operatoram, kurš paredzējis ierīkot šķeldas uzglabāšanas laukumu, saņemt Dienesta tehniskos noteikumus, taču vēršam uzmanību, ka operatoram ir jāparedz putekļu emisiju ierobežojoši pasākumi attiecībā pret dzīvojamo apbūvi.
Vienlaikus norādām, ka, paredzot jaunu sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanu, ja to ievadītā siltuma jauda ir 0,2 MW un vairāk, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.30 pielikuma 2.1.apakšunktu (iekārtu uzstādīšana elektroenerģijas, tvaika un karstā ūdens ražošanai, ja to ievadītā siltuma jauda ir 0,2 MW un vairāk) jāsaņem Dienesta tehniskie noteikumi.
A un B kategorijas piesārņojošo darbību atļauju (turpmāk arī atļauja) izdošanas kārtība, tai skaitā atļauju izdošanas termiņi, ir noteikti normatīvā aktā – Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr.1082), kuri izdoti saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”. MK noteikumu Nr.1082 1. un/vai 2.pielikumā ir noteikts, ka sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu lielāku par 0,2 MW (dīzeļdegvielas jeb mazuta izmantošanas gadījumā jau sākot no 0 MW) jāsaņem A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja vai C kategorijas darbībām jāveic iekārtas reģistrācija (piemēram, ja kā jauno kurināmo ir plānots izmantot dīzeļdegvielu un sadedzināšanas iekārtu nominālā ievadītā jauda ir vienāda vai lielāka par 0,5 MW un mazāka par 50 MW, tad šī darbība atbildīs B kategorijai un ir iesniedzams iesniegums B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai vai arī iesniedzams iesniegums atļaujas pārskatīšanai/būtisku izmaiņu veikšanai (saskaņā ar MK noteikumu Nr. 1082 4.punkta 4.2.apakšpunktu 1.pielikuma 1.1.2. punktu).
Atļauja vai iekārtas reģistrācija piesārņojošai darbībai ir nepieciešama, izmantojot jebkuru kurināmā veidu bez izņēmuma gadījumiem. Sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu lielāku par 0,2 MW (dīzeļdegvielas jeb mazuta izmantošanas gadījumā jau sākot no 0 MW) jāsaņem A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja vai jāveic C kategorijas reģistrācija.
Dienests redz, ka izmaiņas tiek iesniegtas, tajās norādot gan patreizējo kurināmo, gan plānoto kurināmo, katram no tiem norādot maksimālo nepieciešamo apjomu, lai varētu variēt iekārtu darbību un nebūtu atkārtoti jāsniedz iesniegums izmaiņu veikšanai atļaujā. Abiem kurināmā veidiem ir jāveic emisiju aprēķins, sagatavojot atbilstošu Stacionāru piesārņojumu emisijas limitu projektu (turpmāk - SPAELP), saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 02. aprīļa noteikumu Nr. 182 “Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi” prasībām. SPAELP ir iekļaujams arī šķeldas uzglabāšanas laukums, kas ir definējams kā laukumveida (difūzs) emisijas avots. Visiem emisijas avotiem ir jāveic gaisa kvalitātes vērtējums atbilstoši MK 03.11.2009. noteikumu Nr. 1290 “Noteikumi par gaisa kvalitātes prasībām” (turpmāk – MK noteikumi Nr.1290).
Tāpat aicinām ņemt vērā un kurināmā maiņas gadījumā savlaicīgi plānot atbilstošus pasākumus, lai varētu nodrošināt Ministru kabineta 2021. gada 07. februāra noteikumos Nr. 17 “Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām” (turpmāk – MK noteikumi Nr.17) noteiktās prasības un emisiju robežvērtības konkrētajam kurināmā veidam.
Dienests vērš uzmanību, ka ir būtiski nodrošināt atbilstošu šķeldas kvalitāti, tai skaitā, arī mitruma pakāpi, uzglabājot to atbilstošos apstākļos, jo būtiski atšķiras sadegšanas siltums mitrai un sausai koksnei/šķeldai. Neatbilstoši uzglabātas šķeldas ar paaugstinātu mitruma saturu sadedzināšana palielina gaisu piesārņojošo vielu emisiju apkārtējā teritorijā.
Atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 25. panta otrās daļas otrajā punktā noteiktajam priekšnosacījumam, A vai B kategorijas piesārņojošas darbības uzsākšanai (atļaujas saņemšanai) vai atļaujas pārskatīšanai vai būtisku izmaiņu veikšanai ir jābūt izstrādātam civilās aizsardzības pasākumu plānam, rūpniecisko avāriju novēršanas programmai vai drošības pārskatam, gadījumos, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem tas ir nepieciešams. Uzstādot vienu vai vairākas tvertnes šķidrā vai gāzveida kurināmā uzglabāšanai ir jāizvērtē nepieciešamība izstrādāt civilās aizsardzības plānu, Rūpnieciskās avārijas novēršanas programmu vai drošības pārskatu, izvērtējot uzņēmuma teritorijā esošās un plānotās bīstamās ķīmiskās vielas/maisījumus saskaņā ar MK noteikumu Nr.563 vai Ministru kabineta 2016. gada 01. marta noteikumu Nr.131 “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi” prasībām. Šo dokumentu izskatīšanā ir iesaistītas arī citas institūcijas, kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Vides pārraudzības valsts birojs. Kā arī bīstamajām iekārtām ir jābūt reģistrētām bīstamo iekārtu reģistrā (saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 17. novembra noteikumu Nr. 1320 “Noteikumi par bīstamo iekārtu reģistrāciju” noteiktajām prasībām), kuru uztur Patērētāju aizsardzības centrs.
Piesārņojošās darbības veicējam iesniegums atļaujas saņemšanai, būtisku izmaiņu veikšanai vai atļaujas nosacījumu pārskatīšanai ir iesniedzams Dienesta vienotās informācijas sistēmā (saskaņā ar MK noteikumu Nr. 1082 13.punkta prasībām), tam pievienojot iepriekš minētos, nepieciešamos dokumentus.
Dienests, izvērtējot iesniegumu atļaujas saņemšanai/pārskatīšanai vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijai, lemj par atļaujas izdošanu/pārskatīšanu vai reģistrācijas veikšanu. Atļauja sadedzināšanas iekārtu darbībai nevar tikt izdota gadījumos, kad tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi un netiek nodrošināta atbilstība MK noteikumu Nr.17 un MK noteikumu Nr.1290 prasībām.
Dienests izprot nepieciešamību operatīvi veikt izmaiņas sadedzināšanas iekārtu darbībā, reaģējot uz enerģētisko krīzi. Izpildīt visas darbības izmaiņu veikšanai operatoriem patiešām ir izaicinoši. Ņemot vērā esošo situāciju Dienests aicina pēc iespējas ātrāk iesniegt iesniegumus grozījumu veikšanai atļaujās. Gadījumā, ja iesniegums ir iesniegts un izmaiņas darbībā jau ir notikušas, tomēr lēmums par grozījumiem atļaujas nosacījumos vēl nebūs pieņemts, Dienests nepiemēros Administratīvās atbildības likumā noteiktās administratīvā soda vai citas sankcijas.