Šodien, 1. februārī, aprit gads kopš Latvijā darbību uzsākusi dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, kas sniedz iespēju pilnvērtīgi apsaimniekot dabā visbiežāk sastopamos dzērienu iepakojumu veidus. Gada laikā 1400 depozīta punktos visā Latvijā nodots ceturtdaļmiljards jeb vairāk nekā 250 miljoni tukšo depozīta iepakojumu – tie ir vairāk nekā vidēji 130 sistēmā atgrieztu iepakojumu uz vienu iedzīvotāju.
Izaugsmi piedzīvojuši arī iepakojumu atgriešanas rādītāji – ja depozīta sistēmā pirmo sešu mēnešu laikā tika atgriezti 83,3 miljoni depozīta iepakojumu, tad no 1. augusta līdz 2023. gada 31. janvārim iedzīvotāji depozīta punktos atgrieza divtik lielu apjomu – 166,7 miljonus iepakojuma vienību. Līdztekus, veicinot aprites ekonomiku, tiks pārstrādātas vairāk nekā 3750 tonnas PET iepakojuma, 3800 tonnas stikla, 1000 tonnas alumīnija un 7 tonnas tērauda, savukārt ražotājiem atkārtotai uzpildei jau atgriezti 46,4 miljoni stikla pudeļu.
“Varam lepoties ar to, ka depozīta sistēma, par spīti dažādiem izaicinājumiem, veiksmīgi visā valstī darbojas jau no pirmās tas darbības dienas. Pateicoties 6 mēnešus ilgajam pārejas periodam, kad tirdzniecībā varēja atrasties arī dzērienu iepakojumi bez depozīta zīmes, ražotāji spēja veiksmīgi pielāgoties jaunajai sistēmai. Vienlaikus ilgais pārejas periods var tikt uzskatīts par galveno iemeslu tam, kādēļ nav izdevies pilnā mērā sasniegt plānoto 70% savākšanas apjomu plastmasas iepakojumam, tomēr stikla un metāla iepakojumi nodoti ar uzviju, pārsniedzot prognozētās savākšanas normas. Depozīta sistēma kopumā sasniegusi izvirzītos mērķus - izlietoto iepakojumu pārstrādes rādītājus izdevies pat pārsniegt, tādējādi sniedzot nozīmīgu ieguldījumu aprites ekonomikas ieviešanā. Sistēmas ieviešanas sākumposmā vislielākā pretestība tika novērota no tirgotājiem, bet šobrīd kopumā veikali veiksmīgi tikuši galā ar izaicinājumiem, tomēr ir atsevišķi uzņēmēji, kas ignorē Latvijas likumdošanas prasību pieņemt izlietoto iepakojumu,” skaidro Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.
“Depozīta sistēma sabiedrībā ienesa ievērojamas pārmaiņas, kuras iedzīvotāji pieņēma pakāpeniski, taču ļoti pārliecinoši – noslēdzoties sistēmas pirmajam darbības gadam, redzam, ka jauno paradumu savā ikdienā ir ieviesusi lielākā daļa no tiem. To apstiprina arī 2022.g. oktobrī veiktā pētījuma rezultāti, kas liecina, ka depozīta sistēmu izmanto 93% Latvijas mājsaimniecību. Tādēļ vēlos pateikties visiem depozīta sistēmas lietotājiem, kas palīdz parūpēties par Latvijas dabas un apkārtējās vides tīrību. Šogad viens no operatora lielākajiem uzdevumiem būs nodrošināt paplašinātā depozīta sistēmas tvēruma veiksmīgu ienākšanu tirgū un ceram, ka iedzīvotāji arī šīs pārmaiņas apgūs ātri, lai kopīgiem spēkiem varam savākt un pārstrādāt vēl lielāku dzērienu iepakojumu daudzumu,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Nostabilizējusies iepakojumu atgriešanas dinamika – virs 80% mēnesī
Pirmā darbības gada laikā depozīta sistēmā atgriezti vairāk nekā 250 miljoni iepakojuma vienību, savukārt dzērienu ražotāji un importētāji līdz 2022. gada 31. decembrim (ieskaitot) tirgū laiduši 366,8 miljonus depozīta produktu. Jāņem vērā, ka, depozīta sistēmai uzsākot darbību, bija spēkā sešu mēnešu ilgs pārejas periods, kura laikā veikalu plaukti ar depozīta iepakojumiem piepildījās pakāpeniski. Aktuālie dati liecina, ka iepakojumu atgriešanas dinamika pēc pārejas perioda noslēguma ir nostabilizējusies un šobrīd atgriešanas rādītāji pārsniedz 80%.
Visaktīvāk iepakojumus nodod Rīgā un Pierīgā; alus un ūdens iepakojums tiek atgriezts visefektīvāk
Lielākais nodoto iepakojumu apjoms fiksēts Rīgā un Pierīgā, kur iedzīvotāji nodevuši vairāk nekā pusi (54,1%) no visiem sistēmā atgrieztajiem depozīta iepakojumiem. Vidzemē un Kurzemē dzīvojošie nodevuši attiecīgi 15,3% un 13% no visiem depozīta iepakojumiem, bet zemākais nodošanas rādītājs fiksēts Zemgalē un Latgalē – attiecīgi 8,8% un 8,7%.
Analizējot konkrētu produktu grupu atgriešanas rādītājus, var secināt, ka vislabāk tiek atgriezts alus iepakojums (67%) un ūdens pudeles (66%), savukārt bezalkoholiskā vīna pudeles (23%) depozīta sistēmā tikušas atgrieztas vismazāk. Tam ir vairāki iemesli – šī veida dzērieni ar depozīta zīmi tirgū tika laisti salīdzinoši vēlu, kas bija pēc pārejas perioda beigām, turklāt šo dzērienu patēriņa modelis un mērķa grupas atšķiras.
Efektīvi nodrošināta depozīta sistēmas darbības uzraudzība
Valsts vides dienests īsteno efektīvu depozīta sistēmas darbības uzraudzību. Pirmā darbības gada laikā regulāri uzraudzīta sistēmas operatora – SIA Depozīta Iepakojuma Operators – darbība, ar mērķi nodrošināt depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu pieejamību, iedzīvotāju informēšanu un problēmsituāciju risināšanu, kā arī to, lai kopumā sistēma darbotos atbilstoši saskaņotajam plānam. Veicot tirdzniecības vietu pārbaudes, īstenota uzraudzība pār tirgotāju iesaisti sistēmā un pieņemšanas punktu atbilstību noteiktajām prasībām. Vērtēta kopīgo pieņemšanas punktu izveide ar attālumu virs 500m – 17 šādu punktu izveide atbalstīta, tomēr, ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem iepakojuma nodošanas iespējas samērīgā attālumā, 7 gadījumos iecere nav saskaņota. Par nepiedalīšanos depozīta sistēmā tirgotājiem izdoti lēmumi un piemērota piespiedu nauda kopumā 20 850 EUR apmērā. Uzraudzīta arī depozīta iepakojuma ražotāju darbība, izlases kārtībā veicot tematiskās pārbaudes un nodrošinot atbilstošu dabas resursu nodokļa nomaksu par savlaicīgu neiesaistīšanos depozīta sistēmā.