Kopš š.g. 1. februāra depozīta sistēmā nodoti jau vairāk nekā 211 miljoni iepakojuma vienību – tie ir aptuveni 112 iepakojumi uz katru Latvijas iedzīvotāju.[1] Savukārt tirgū deviņu mēnešu laikā (februāris-novembris) laisti 336 miljoni depozīta iepakojumu. Tuvojoties gada izskaņai, SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) aicina iedzīvotājus šogad iegādātos iepakojumus atgriezt depozīta sistēmā vēl decembra laikā, lai Jaunajā 2023. gadā izvairītos no rindām depozīta punktos.
“Ņemot vērā, ka tas ir depozīta sistēmas pirmais darbības gads un sabiedrība savā ikdienā ir ieviesusi pilnīgi jaunu paradumu, kā arī ņemot vērā samērā garo pārejas periodu, kad tirgū tika laisti gan iepakojumi ar depozīta zīmi, gan bez tās, uzskatu, ka saniegtie rādītāji ir adekvāti. Ja vērtējam atgriešanas īpatsvaru, kas sasniegts šobrīd, redzam, ka sistēmā tiek atgriezti vairāk nekā 80% iepakojumu – piemēram, oktobrī iedzīvotāji nodeva vairāk nekā 86% no tirgū laistā iepakojuma. Vienlaikus jāatceras, ka būtiska daļa no tirgū laistā iepakojuma sistēmā atgriezīsies vēlāk, jo šobrīd šie iepakojumi atrodas gan tirgotāju noliktavās un veikalu plauktos, gan mājās pie pircējiem,” stāsta SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Depozīta sistēmas pirmo deviņu mēnešu laikā 47% tirgū laisto iepakojumu veido plastmasas jeb PET pudeles, bet 27% veido skārdenes. Atkārtoti uzpildāmās (AU) stikla pudeles sastāda 19%, savukārt 7% no tirgū laistajiem iepakojumiem ir vienreiz lietojamās stikla pudeles. Tāpat kopš februāra pārstrādei nodotas vairāk nekā 2900 tonnas PET iepakojuma, 3300 tonnas stikla un 850 tonnas alumīnija, bet dzērienu ražotājiem atkārtotai uzpildei atgriezti 39 miljoni pudeļu.
Aktīvākie depozīta sistēmas lietotāji – Vidzemē un Kurzemē
Lielākais nodoto iepakojumu apjoms reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kur iedzīvotāji nodevuši 48% no visiem depozīta sistēmā nodotajiem iepakojumiem Latvijas mērogā, bet zemākais nodoto iepakojumu skaits ir Latgalē (10%) un Zemgalē (12%). Savukārt Vidzemē un Kurzemē dzīvojošie sistēmā atgriezuši 15% no visiem depozīta iepakojumiem. Taču, salīdzinot nodoto iepakojumu apjomu ar reģiona iedzīvotāju skaitu, iezīmējas pavisam jaunas līdera pozīcijas un aktīvākie sistēmas lietotāji ir tieši Vidzemē un Kurzemē, kur uz katru iedzīvotāju ir nodotas attiecīgi 174 un 135 iepakojuma vienības.
“Pētot Latvijas iedzīvotāju depozīta sistēmas paradumus, oktobrī veiktā pētījuma dati parādīja, ka lielākā daļa jeb 67% Latvijas iedzīvotāju apvieno depozīta iepakojumu nodošanu ar veikala apmeklējumu – tas ir vienlīdz aktuāli kā lielajās pilsētās, tā arī nelielās pilsētās un laukos. Turklāt biežāk ar veikala apmeklējumu depozīta sistēmu izmanto iedzīvotāji vecumā 50+, kā arī iedzīvotāji ar personīgajiem ienākumiem līdz 750 eiro[2],” komentē Miks Stūrītis.
Gadījumā, ja nesaplacinātu iepakojumu ar Latvijas depozīta zīmi neizdodas nodot taromātā, lūgums sūtīt depozīta punkta adresi, veikala nosaukumu, nodošanas laiku un iepakojuma fotogrāfiju ar labi nolasāmu svītrkodu un depozīta zīmi uz e-pastu jautajumi@dio.lv vai numuru +371 20224214 lietotnē Whatsapp. Savukārt, ja taromātam nepieciešama iztukšošana vai apkope, lūgums vērsties pie konkrētā veikala darbiniekiem.
Aktuālā informācija par depozīta sistēmu pieejama mājaslapā www.depozitapunkts.lv, kā arī “Depozīta punkts” Facebook un Instagram kontos.
Papildu informācija:
Dārta Katrīne Salna
“Depozīta Iepakojuma Operators”
Mediju koordinatore
E-pasts: darta.salna@vilands.lv
Tālrunis: +371 26707706
[1] Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas
[2] Aptauja internetā tika veikta sadarbībā ar aģentūru “MOZOKOT” 2022. gada oktobrī. Pētījuma bāze – Norstat Latvija. Tajā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem (n=1017)