Baterijas, tāpat kā citi bīstamie atkritumi, nepareizi apsaimniekotas, rada piesārņojuma riskus videi. Viena zemē nomesta pirkstiņbaterija var saindēt pat vienu kubikmetru augsnes, un to sastāvā esošās ķīmiskās vielas caur gruntsūdeņiem var nonākt cilvēka organismā. Latvijas Zaļā punkta un SKDS 2022. gada nogalē veiktajā aptaujā secināts, ka 79% Latvijas iedzīvotāju šķiro atkritumus, taču baterijas šķiro vien 55%. Tāpēc, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz videi kaitīgo atkritumu bīstamību, kā arī veicinātu bateriju šķirošanu, Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar kafejnīcu tīklu “Ezītis miglā” un vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “Eco Baltia vide” šodien, 26. janvārī, atklāja bateriju šķirošanas kampaņu “Tavs toksiskais pirkstiņš?”.
“Kaut arī bateriju šķirošanas rādītājs pēdējos divos gados ir palielinājies par vairāk nekā 10 procentpunktiem, ir skaidrs, ka iedzīvotāju aktivitātes potenciāls ir vēl lielāks. Baterijas ir sastopamas neskaitāmi daudzās ikdienā izmantotajās iekārtās – sākot ar rotaļlietām, lukturīšiem, pulksteņiem, beidzot ar telefoniem un datoriem. Lai arī baterijas visbiežāk mājsaimniecībās izmantotajā tehnikā ir nelielas, tās pēc izlietošanas, nepareizi izmestas, var nodarīt būtisku kaitējumu videi un laika gaitā pat nonākt cilvēka organismā. Kampaņā “Tavs toksiskais pirkstiņš?” mudinām sabiedrību aizdomāties par to, cik atbildīgi izturamies pret vidi, kurā dzīvojam, un vai personīgā rīcība, nepareizi apsaimniekojot baterijas, kādā brīdī nevar nodarīt kaitējumu pašiem. Tāpat atgādinām, ka baterijas ir iespējams pārstrādāt jaunās izejvielās, tādējādi pasargājot dabas bagātības no straujas izsīkšanas,” kampaņas mērķi skaidro Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.
Latvijas Zaļā punkta aptauja liecina, ka bateriju šķirošanā viszemākā aktivitāte vērojama tieši jauniešu vidū (vecuma grupā 18–24), kur vien 43% atzinuši, ka ikdienā šķiro baterijas. Tāpēc kampaņas laikā īpaši plānots uzrunāt jauniešu auditoriju, kuri plaši izmanto dažādas ierīces, kas satur bīstamos atkritumus, taču to šķirošanā iesaistās kūtrāk nekā citi.
“Pēc Valsts vides dienesta rīcībā esošajiem datiem ik gadu bateriju un akumulatoru patēriņš pieaug, par ko liecina tirgū laisto un pārdoto bateriju un akumulatoru apjoms – trīs gadu laikā tas pieaudzis par 11%. Līdz ar to pieaug arī šo preču atkritumu savākšanas kopējais apjoms, taču bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas īpatsvars pret pārdoto jauno preču apmēru saglabājas nemainīgs, pēdējo trīs gadu laikā veidojot vidēji nepilnus 47%. Aprites ekonomikai un vides kvalitātes saglabāšanai ir svarīgi veicināt šo videi kaitīgo preču atkritumu dalīto savākšanu, palielinot iedzīvotāju skaitu, kas iesaistās šķirošanā. Šobrīd ikviens ērti var atrast sev tuvāko nodošanas punktu kādā no tirdzniecības vietām vai kādā no 271 izlietoto bateriju un akumulatoru bezmaksas nodošanas punktiem visā Latvijas teritorijā, meklējot informāciju Valsts vides dienesta vietnē www.skiroviegli.lv,” uzsver Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Geduševa akcentē, ka arī valsts politika atkritumu apsaimniekošanas jomā arvien vairāk būs orientēta uz to, lai veicinātu dažādu atkritumu veidu šķirošanu un arī paplašinātu infrastruktūras iespējas: “ES un Latvijas normatīvajos aktos ir skaidri noteikts, ka papildus esošajām atkritumu šķirošanas iespējām līdz 2025. gada 1. janvārim pašvaldībām sadarbībā ar to atkritumu apsaimniekotājiem ir jānodrošina dalītās savākšanas sistēmas izveide arī mājsaimniecības (sadzīves) bīstamajiem atkritumiem. Turklāt šogad stāsies spēkā jaunā ES regula tieši par baterijām un bateriju atkritumiem, nosakot šo atkritumu dalītās savākšanas mērķus laika posmam līdz 2030. gadam, tāpēc īpaša uzmanība tiks pievērsta bateriju dalītās savākšanas sistēmas attīstībai, lai tās nenonāktu vidē, bet gan nodrošinātu to dalīto savākšanu un pārstrādi.”
Lai iesaistošā veidā pievērstu uzmanību riskiem attiecībā uz bateriju šķirošanu, visu kampaņas periodu no 26. janvāra līdz 18. februārim 16 kafejnīcās “Ezītis miglā” ikviens interesents varēs nobaudīt ēdienus un dzērienus no speciālās ēdienkartes. Maltīte un dzērieni tiek gatavoti no pārbaudītiem, pārtikas gatavošanai atbilstošiem un uzturā drošiem produktiem, taču to nosaukumi ēdienkartē un arī izskats būs veidots tā, lai liktu aizdomāties, kā būtu ēst, piemēram, grafīta pastu. Tāpat visos “Ezītis miglā” būs pieejamas bateriju šķirošanas kastes, kurā apmeklētāji varēs nodot izlietotās baterijas.
“Ezītis miglā” valdes loceklis Lauris Streņģe: “Mums kā vienam no vadošajiem kafejnīcu tīkliem Latvijā ir svarīgi, lai varam klientiem gan šodien, gan arī nākotnē nodrošināt garšīgas maltītes, ko pagatavot no augstvērtīgiem produktiem. Tāpēc esam gatavi iesaistīties, lai visi bateriju pirkstiņi nonāktu tikai pārstrādē, nevis apkārtējā vidē.”
Bateriju sastāvā ir tādas ķīmiskas, videi un cilvēka veselībai kaitīgas vielas kā cinks, kadmijs, dzīvsudrabs u. c. Nonākot dabā, baterijas apkārtējo apstākļu ietekmē sāk sadalīties. Piemēram, viena visbiežāk izmantotā pirkstiņbaterija spēj saindēt zemi aptuveni viena kubikmetra platībā. Noārdīšanās rezultātā dabā nonāk baterijās esošās ķīmiskas vielas, kas caur zemi un gruntsūdeņiem un pēcāk caur uzturu var nonākt arī cilvēka organismā.
Kampaņas rīkotāji atgādina, ka izlietotās baterijas ir jānodod speciālajos šķirošanas punktos, kas pieejami tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgotas jaunas baterijas. Sadarbībā ar partneriem Latvijas Zaļais punkts izvietojis vairāk nekā 350 speciālās bateriju šķirošanas kastes. To atrašanās vietas pieejamas www.zalais.lv sadaļā “Kur šķirot?”. Tāpat baterijas un citus atkritumu veidus var nogādāt uz kādu no 70 Latvijas atkritumu šķirošanas laukumiem.
Speciālas bateriju šķirošanas kastes arvien aktīvāk tiek izvietotas arī dažādās publiskās un privātās vietās, piemēram izglītības iestādēs, birojos, daudzdzīvokļu namos un citviet. Par bateriju šķirošanas iespējām var vērsties arī pie sava atkritumu apsaimniekošanas operatora, kurš informēs par ērtākajām iespējām bateriju un citu atkritumu veidu šķirošanai.
Plašāka informācija par kampaņas “Tavs toksiskais pirkstiņš?” norisi, kā arī bateriju un citu atkritumu šķirošanu pieejama ŠEIT.
Par Latvijas Zaļo punktu
AS “Latvijas Zaļais punkts” dibināta 2000. gada 11. janvārī un ir pieredzes bagātākā ražotāju atbildības organizācija. Latvijas Zaļais punkts kopš darbības pirmsākumiem rūpējas par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Kopš 2006. gada Latvijas Zaļais punkts ir atbildīgs arī par nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu.
Papildu informācija:
Alise Zvaigzne
AS “Latvijas Zaļais punkts”
sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Tel. 28780467
e-pasts: alise@zalais.lv