2022. gada 22. septembrī Rīgā norisinājās Valsts vides dienesta organizēta Baltijas valstu vides institūciju sadarbības sanāksme. Sanāksmē piedalījās 30 vides institūciju pārstāvji no Latvijas Valsts vides dienesta (VVD), Igaunijas Vides pārvaldes, Lietuvas Vides aizsardzības aģentūras un Lietuvas Vides aizsardzības departamenta. Katras valsts pārstāvji iepazīstināja ar aktualitātēm vides aizsardzības un enerģētikas politikas jomā. Tika izveidotas trīs tematiskās darba grupas - atkritumu apsaimniekošana un pārrobežu atkritumu sūtījumi, vides inspekcija un vides atļaujas, kurās diskutēts par labākajām praksēm un izaicinājumiem.
Vides atļauju grupā tika apspriesta katras valsts pieredze par to, kā veicināt enerģētikas krīzes apstākļos vēja enerģijas būvju ražošanu, ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras atvieglošanu, tika apspriestas iestāžu prakses arī saistībā ar sadedzināšanas iekārtu kurināmā maiņu no gāzes uz citiem kurināmajiem. Detalizēti Latvija prezentēja savu elastīgo pieeju atļauju veidošanā ostās kravu pārkraušanas termināļiem un veiksmīgo putekļu monitoringu, izmantojot dažādas tehnoloģijas, t.sk. videokameru izmantošanu, putekļu mērīšanu, kā arī elektronisko degunu sistēmu izmantošanu. Gan Latvija, gan Igaunija demonstrēja, kā darbojas atļauju izsniegšanas sistēmas un automatizētos procesus. Abas kaimiņvalstis atzinīgi novērtēja Latvijas automatizēto procesu attiecībā uz atkritumu atļauju apturēšanu, ja nav iesniegts finanšu nodrošinājums - atzina, ka tā ir vērtīga ideja, ko iestrādāt arī savās valstīs.
Atkritumu apsaimniekošanas darba grupā tika pārrunāta līdzšinēja sadarbība atkritumu pārrobežu jomā, inspekcijas plāna sagatavošana un datu analīze, kā arī tika izrunāti jautājumi par atkritumu beigu statusa piemērošanu, t.sk. praktisku piemēru analizēšana saistībā ar labākās prakses piemērošanu attiecībā uz pierādījumiem atkritumu statusa noteikšanai. Sanāksmes dalībvalstis norādījā , ka atkritumu beigu statusa piemērošanai vajadzētu būt vienādai, lai nerastos domstarpības un sūtījumi netiktu klasificēti, kā pretlikumīgi. Šobrīd katra valsts statusu nosaka individuāli. Iesaistītas puses vienojās par sadarbības uzlabošanu gadījumos, kad tiek konstatēts nelikumīgs atkritumu sūtījums un iesaistīšanās izmeklēšanas procesā, attiecīgi sākotnēji ātrai informācijas apritei izmantot e-pasta vai telefonisku saziņu. Otrajā tematiskajā sesijā tika demonstrētas katras valsts atkritumu uzskaites sistēmas, izceļot galvenās prioritātes, izaicinājumus un attīstības virzienus.
Vides inspekcijas grupa tika pārstāvēta visplašāk - ar 11 dalībniekiem. Tajā izrunāta pieredze par uz risku balstītu kontroles plānošanu. Kā piemēram, Lietuva virzās uz kontroles plānošanas automatizāciju, tostarp integrējot citu reģistru datus. Atšķirīgas ir valstu pieejas par vides atļauju izsniegšanu - Lietuvā, piemēram, autoservisiem nav nepieciešama darbības reģistrācija, tāpat arī lauksaimniecību uzņēmumu pārbaudes netiek iekļautas kopējā pārbaužu sarakstā. Tika diskutēts arī par iedzīvotāju sūdzību saņemšanas kanāliem un turpmākām rīcībām, kas tiek veiktas pēc to saņemšanas un šajā kontekstā Latvija prezentēja Vides SOS aplikāciju. Pārrunāta rezultatīvā rādītāja noteikšana inspektoru izbraukumiem sūdzību pārbaudēs - Igaunijā noteikts 30% rādītājs neplānotām pārbaudēm, savukārt Lietuvā inspektori dodas uz visām pārbaudēm. Tāpat tika pārrunāta arī iepriekšējā pieredze, starpvalstu sadarbība un iekšējā komunikācija pārrobežu piesārņojuma gadījumos un secināts, ka nepieciešams aktualizēt kontaktinformāciju.
Noslēgumā katra grupa dalījās secinājumos, kā arī vienojās par turpmāku sadarbības veidošanu - nepieciešams plānot pieredzes apmaiņas vadības līmenī saistībā ar stratēģisko plānošanu un rezultatīvo rādītāju noteikšanu. Valstis identificēja kopīgas problēmas un atzīst, ka ir viegli savā starpā komunicēt, uzdot dažādus jautājumus līdzīgu attīstības izaicinājumu dēļ.
Pasākums tika organizēts ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu projekta Nr. 1-08/22/2022 “Starptautiskā sadarbība labākai vides pārvaldībai” ietvaros.