konference

Šī gada 23. martā notika Norvēģijas grantu programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” vidusposma konference “Kopā zaļai izaugsmei”.

Konferencē Valsts vides dienests (VVD) kā projekta «Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija» īstenotājs dalījās ar pieredzi par piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālo transformāciju, ar kuras palīdzību Latvijā tiks ieviesta mūsdienīga un efektīva piesārņoto vietu pārvaldība.

“Šobrīd esam atskārtuši, cik būtiski ir sabalansēt ekonomiskās intereses ar vides un cilvēku interesēm. Mūsdienu Eiropai ir ne tikai Zaļais kurss, bet arī konkrēti plāni un stratēģijas tā īstenošanai. Augsnes stratēģija 2030 ir visaptverošs dokuments, kurš uz augsni skatās gan no ekonomiskās attīstības, gan augsnes saglabāšanas aspektiem. Eiropā atzīstam, ka augsnes atveseļošana un degradācijas samazināšana ir ekonomiski pamatota, jo augsne ir mūsu sauszemes lielākā ekosistēma un pamats citu ekosistēmu attīstībai. Līdz ar to, ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus augsnes atveseļošanā un piesārņoto vietu sanācijā,” par sanācijas nozīmi stāsta VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne Ansberga.  

Konferences ietvaros arī citi vides jomas un klimata jomas projektu īstenotāji dalījās ar pieredzi par programmas starpposma rezultātiem. Tika prezentētas sekojošas tēmas:

  • Klimata un enerģētikas ministrija - “E-mācību kurss kā rīks klimata politikas integrācijas veicināšanai reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanā” padalījās ar  ieguvumiem no projektā izstrādātā e-mācību kursa;
  • Zemkopības ministrija - “E2SOILAGRI projekta neplānotā komunikācija - zemes īpašnieku jautājumi lauku darbu laikā un atbildes uz tiem” stāstīja par Latvijas Universitātes iesaisti projektā un kā apmācīti eksperti, no kuriem daļa ir arī esošie studenti un to iesaiste vērtējama kā labais prakses piemērs dažādām iesaistītajām pusēm virzīties kopā uz zaļu izaugsmi;
  • Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde - “Norvēģijas pieredze piesārņoto nogulumu apsaimniekošanā” informēja par sadarbības ar Norvēģijas partneri ieguvumiem;
  • Ventspils brīvostas pārvalde - “Izglītības/informācijas transformācija kā metode, lai aktualizētu klimata pārmaiņu nozīmību - Izglītības digitalizācija, Tehnoloģijas” stāstīja par pasākumu ciklu un dalībnieku iesaistes vairošanu ar tādu digitālo rīku palīdzību kā "Mentimeter", "Kahoot", "Minecraft";
  • Augšdaugavas novads - “Klimata pārmaiņas – ko ES varu darīt” padalījās ar veiksmes stāstu par vizuālās mākslas konkursu un sabiedrības ieguvums no aktivitāšu īstenošanas.

Konferences otrajā daļā norisinājās vieslekcija, kurā tika prezentēts Norvēģijas piemērs par sabiedrības lomas un iesaistīšanu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumos. Kā arī norisinājās paneļdiskusija “VIDE, KLAIMATS UN ES” ar jauniešu (mazpulcēnu, skautu/ekspertu/klimata vēstnieces Latvijā, nevalstisko organizāciju/biedrību) dalību.

Konference tika straumēta divās valodās – latviešu un angļu.