Baltijas jūrā notiek ap 300 kuģu avārijām gadā, no kurām ap 4% gadījumu tiek nodarīts kaitējums videi. Valsts vides dienests (VVD) sadarbībā ar Latvijas Vides pārvaldības asociāciju, Latvijas Ornitoloģijas biedrību un Latvijas Veterinārārstu biedrību izstrādājis Nacionālais rīcības plānu dzīvnieku glābšanai naftas piesārņojuma gadījumā jūrā un krastā. Rīcības plāna mērķis ir mazināt jūrā notikušo naftas noplūžu ietekmi uz dzīvniekiem, organizēti sadarbojoties valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām.
Glābšanas plāns nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldību iestādes un nevalstiskās organizācijas (NVO), kas minētas Valsts Civilās aizsardzības plānā, rīkojas gadījumos, kad nepieciešama dzīvnieku glābšana jūras un krasta piesārņojuma gadījumā, kā arī procedūras starptautiskās palīdzības pieprasīšanai. Plāns mērķis ir ne tikai mazināt avāriju ietekmi uz dzīvnieku populācijām, bet arī rūpēties par glābšanā iesaistīto cilvēku drošību un veselību.
Dzīvnieku glābšanas plānā ir ietverti trīs līmeņi rīcībām naftas piesārņojuma gadījumā atkarībā no avārijas apmēra un cietušo dzīvnieku (putnu) skaita. Katram līmenim plānoti iesaistāmie resursi un rīcības – no pašvaldību līdz starptautiskam mērogam. Lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu cietušo putnu skaitu, vispirms paredzēta to atbaidīšana no notikuma vietas. Ja tomēr tiek konstatēti ar naftas produktiem sasmērēti putni, tad notiek to savākšana krastā, šķirošana, nogādāšana uz aprūpes centriem, mazgāšana un atveseļošana. Plāns paredz šķirošanas, mazgāšanas un atveseļošanas pasākumos iesaistīt speciāli apmācītus brīvprātīgos un veterinārstus.
Ņemot vērā, ka Latvijas jūras ūdeņos ir noteiktas 7 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, no kurām 5 izveidotas tieši putnu aizsardzībai, galvenā uzmanība dzīvnieku glābšanas plānā ir pievērsta tieši putnu glābšanai. Latvijas teritoriālajos un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos ziemo ap 355 000 ūdensputnu no aptuveni 30 sugām, daudzas no tām ir īpaši aizsargājamas. Latvijas ūdeņos putnu skaits maksimumu sasniedz pavasara ceļošanas laikā, visvairāk putnu uzturas Ovīšu sēklī un Irbes šaurumā. Naftas noplūdes gadījumā cietušo putnu apspalvojums samirkst, zaudē siltuma izolācijas spēju un putni nosalst un noslīkst. Mēģinot notīrīt spalvas, tie saindējas ar naftas produktiem.
Kaut arī statistika, kas atspoguļo kuģu avārijas un vides piesārņojošo gadījumu skaitu, varētu izskatīties pieņemama no regulējuma viedokļa, tomēr avārijām, sevišķi smagām, ir raksturīgi, ka tās galvenokārt ir neprognozējamas un negaidītas. Gan Baltijas jūrā, gan citviet pasaulē ir notikušas kuģu avārijas ar ievērojamu naftas noplūdi, kuru rezultātā ir aizgājuši bojā vai cietuši neskaitāmi jūras dzīvnieki, sevišķi putni. Tāpēc, ar mērķi savlaicīgi sagatavoties šādām situācijām, jau 2013. gadā Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (Helsinku komisijas (HELCOM)) ministru sanāksme pieņēma HELCOM Kopenhāgenas Ministru deklarāciju, kuras ietvaros vienojās, ka katrā dalībvalstī tiks izstrādāts dzīvnieku glābšanas plāns naftas piesārņojuma gadījumiem. Beidzot šāds plāns ir arī Latvijai!
VVD izstrādās mācību materiālus glābšanas darbos iesaistītajiem un nodos to piekrastes pašvaldībām un citiem Plāna izpildē iesaistītajiem, kā arī sadarbībā ar Pasaules Dabas fonda asociēto partneri Latvijā izstrādās kārtību brīvprātīgo instruktāžai pirms dalības avāriju seku likvidēšanā.
Rīcības plāns ir izstrādāts projekta „Nacionālā rīcības plāna dzīvnieku glābšanai piesārņojuma gadījumā jūrā un krastā gala redakcijas izstrāde” ietvaros. Projekts īstenots valsts budžeta programmas „Vides aizsardzības fonds un iemaksas starptautiskajās organizācijās” apakšprogrammas „Vides aizsardzības projekti” vadlīnijas „Multisektoriālie projekti” aktivitātes „Vides iestāžu un NVO sadarbība vides politikas veidošanai un ieviešanai” ietvaros.