škir

Salaspils novadā darbību uzsācis SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) iepakojumu uzskaites un šķirošanas centrs, kurā pārstrādei sagatavotas jau pirmās depozīta punktos nodotie iepakojumi. Šodien, 1. aprīlī, ar šķirošanas centra darbību un depozīta sistēmas aktualitātēm tika iepazīstināti arī mediju pārstāvji.

“Depozīta sistēma Latvijā ir ieviesta ļoti īsā laika posmā, un iepakojuma šķirošanas centra darbības uzsākšana liecina par to, ka jau šodien nozīmīgs dzērienu iepakojuma atkritumu apjoms tiek apsaimniekots depozīta sistēmā. Šis ir liels solis pretī Zaļā kursa politikai, un to nevar novērtēt par zemu. Protams, tas ir pats ceļa sākums mūsu paradumu maiņai. Paradumu maiņa ir visgrūtākais, taču vienlaikus visnozīmīgākais aspekts ceļā uz rezultātu. Es tiešām ticu, ka, pateicoties depozīta sistēmai, Latvijas meži, krastmalas un ceļmalas jau pavisam drīz kļūs tīrākas un vairs neredzēsim tur iztukšotu iepakojumu.” paradumu maiņas nozīmi depozīta sistēmas uzstādīto mērķu sasniegšanā uzsver Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs: “Depozīta sistēma patērētājus vistiešākajā veidā iesaista atkritumu efektīvā apsaimniekošanā un vides aizsardzībā, jo sistēmas efektivitāte lielākoties ir atkarīga no patērētāju rīcības un aktivitātes. Šodien aprit divi mēneši kopš Latvijā darbu uzsāka depozīta sistēma, un līdz šim jau savākti gandrīz divi miljoni iepakojuma vienību, kas skaidri apliecina to, ka sabiedrība ir gatava iesaistīties un sistēma veiksmīgi pilda tai doto uzdevumu! Atkritumi ir resurss, kas gudri jāizmanto, tādēļ līdz ar vietējā uzskaites un šķirošanas centra darbības uzsākšanu mēs speram vēl vienu soli uz priekšu ilgtspējīga patēriņa veicināšanā un aprites ekonomikas principu iedzīvināšanā Latvijas tautsaimniecībā.”

Depozīta iepakojumu pieņemšanas punkti ir tikai pats iepakojuma ceļa sākums, jo būtiskākā pieturvieta ceļā uz tā pārstrādi vai atkārtotu uzpildi ir iepakojumu uzskaites un šķirošanas centrā. Šobrīd ienākošā iepakojuma apjoms pieaug ar katru dienu, un paredzam, ka, sistēmai ieskrienoties, dzērienu sezonas laikā apstrādes rādītāji palielināsies līdz pat 2 miljoniem tukšo iepakojuma vienību dienā,” par vietējā šķirošanas centra lomu depozīta sistēmā komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Ērtas piegādes un jaunas darba vietas – vietējā mēroga šķirošanas centra priekšrocības

Ņemot vērā šķirošanas centra atrašanās vietu – tuvu valsts galvenajiem autoceļiem un mazumtirdzniecības ķēžu centrālajām noliktavām –, iespējama ērta iepakojumu piegāde no tirdzniecības vietām un manuālajiem depozīta pieņemšanas punktiem.

Vietējais šķirošanas centrs nodrošina arī jaunas darba vietas – atkarībā no sezonas tajā strādās 30 līdz 50 darbinieki, tostarp ražošanas maiņas vadītāji, mehāniķi, autoiekrāvēja vadītāji, u.c. Šķirošanas centra darba laiks ir no pirmdienas līdz sestdienai.

Depozīta iepakojumu apstrādes process

Pēc tukšo iepakojumu transportēšanas no veikaliem uz šķirošanas centru depozīta iepakojumu sagatavošana pārstrādei norit vairākos būtiskos posmos. Manuālajos pieņemšanas punktos nodotie nesaplacinātie iepakojumi, kā arī iepakojumi, kas nodoti taromātos bez saspiešanas funkcijas, vispirms tiek saskaitīti. Savukārt PET iepakojumi un skārdenes, kuras saņemtas no taromātiem, kas pieņemšanas brīdī tos saspiež, uzreiz tiek šķiroti pa iepakojumu veidiem.

Metāla un PET iepakojumi, kā arī vienreiz lietojamie stikla iepakojumi tiek centralizēti sašķiroti un sagatavoti pārstrādei – stikls tiek šķirots pa krāsām (dzidrais, brūnais un jauktais), savukārt no kopējās PET materiālu plūsmas tiek atšķirots caurspīdīgais PET materiāls, tādējādi būtiski paplašinot tā izmantošanas iespējas un veicinot aprites ekonomiku. Visbeidzot tiek uzskaitītas arī universālā jeb BBH tipa dizaina pudeles, kuras pēc tam nodod atpakaļ dzērienu ražotājiem atkārtotai uzpildīšanai proporcionāli katra ražotāja tirgū laistajam iepakojuma apjomam.

Šķirošanas centra iekārtu piegādātāji un uzstādītāji ir pašmāju uzņēmums SIA “Peruza” un Lietuvas tehniskās inženierijas uzņēmums UAB “Motecha”. Ēkas attīstītājs un būvnieks ir industriālā būvniecības uzņēmuma SIA “PICHE” meitas uzņēmums SIA “P41”.