12. aprīlī, Valsts vides dienesta (VVD) telpās norisinājās seminārs “Tālizpētes tehnoloģiju izmantošana uzraudzības vajadzībām Latvijā”, kas pulcēja plašu valsts un privātā sektora interesentu loku, lai prezentētu VVD un nodibinājuma “Vides risinājumu institūts” kopīgi realizēto un Eiropas Kosmosa aģentūras finansēto projektu Nr. 4000137294/21/I-DT-Ir “Uz Sentinel datiem balstīts pakalpojums zemes dzīļu izmantošanas attālinātai uzraudzībai un iespējamās nelegālās derīgo izrakteņu ieguves atklāšanai” (SentiCheck), kā arī uzzinātu citu iestāžu pieredzi tālizpētes jomā. Kopumā seminārā piedalījās 85 dalībnieki.
Semināra laikā ar pieredzi tālizpētes tehnoloģiju izmantošanā dalījās Valsts vides dienests, Vides risinājumu institūts (VRI), Lauku atbalsta dienests (LAD), AS “Latvijas valsts meži” (LVM), Valsts zemes dienests (VZD), VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC), Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), iepazīstinot un prezentējot semināra dalībniekiem:
- ceļa karti plašākai brīvpieejas satelītdatu pakalpojumu vai lietojumu izmantošanai Latvijā 2022.-2023.gadam (Izglītības un zinātnes ministrijas kosmosa nozares eksperts Kaspars Karolis);
- SentiCheck projekta ieviešanas gaitu, izstrādātajiem risinājumiem un galvenajiem rezultātiem (VRI vadošais pētnieks Dainis Jakovels un VVD Zemes dzīļu kontroles vadītāja Dace Zariņa);
- kā LAD satelītdatus izmanto ne tikai kultūru klasifikācijai un platību uzraudzībai, tostarp identificējot vietas, kur izrakts dīķis, karjers vai uzbūvēta ēka, lai izslēgtu iespēju, ka par šādu lauku tiek samaksāts platību maksājums, bet arī plūdu un kūlas ugunsgrēkos izdegušo platību kartēšanai (LAD ģeogrāfiskās informācijas sistēmu speciāliste Zane Atstāja);
- pilotprojekta rezultātiem par LiDAR datu izmantošanu Kadastra būvju datu precizēšanai. Veicot būvju Kadastra datu salīdzināšanu ar patieso situāciju dabā, secināts, ka analizētajā teritorijā, ēkām Kadastrā būtu jābūt par 16% vairāk, nekā to ir pašlaik (VZD Kadastra attīstības vadītājs Vents Priedoliņš);
- plašo pamatkaršu un fona karšu apjomu, ko LVM izmanto mežu inventarizācijai, vējgāžu vai egļu astoņzobu mizgrauža bojāto koku identificēšanai un citur, kā ir izstrādātajiem risinājumiem LVM derīgo izrakteņu ieguves vietu uzraudzībai (LVM attālās izpētes eksperts Agnis Rečs);
- LVĢMC ikdienas darbā plaši izmantotās tālizpētes tehnoloģijas. Centrs attālās izpētes datus izmanto laika apstākļu monitorēšanā, hidrometeoroloģisko apstākļu novērošanā, klimatisko datu analizē, jūras krasta erozijas novērtēšanā un citur (LVĢMC Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna);
- DAP pieredze tālizpētes izmantošanā, kas radusies, realizējot projektus “Tālizpēte un mašīnmācīšanās purvu biotopu uzraudzībai (PurvEO)” un “Automatizēta purvu biotopu un kūdrāju noteikšana, izmantojot satelītattēlu laikrindas (MireClass)” (DAP LIFE IP LatViaNature Datu nodaļas vadītājs Jānis Kotāns).